2025. gads biedrībai “Pilsēta cilvēkiem” bija darbīgs, skaļš, dažbrīd ironisks, bet vienmēr ar skaidru mērķi: aizstāvēt cilvēku tiesības uz drošu, cilvēcīgu un saprātīgu pilsētvidi. Tika rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, kā arī uzsākām jaunus projektus. Lūk, svarīgākie darbi un notikumi aizvadītajā gadā:
Lielizmēra plakāts “Nepatīk korķi? Neesi korķis!” Šarlotes ielā 6
2025. gada janvārī Šarlotes ielā 6, turpinot mūsu kampaņu “Nepatīk korķi? Neesi korķis!”, popularizējot sabiedriskā transporta izmantošanu, tika izvietots lielizmēra reklāmas baneris.
Plakāts aicina garāmbraucošajiem autovadītājiem aizdomāties, vai gadījumā labāk nebūtu izmantot sabiedrisko transportu un atslogojot satiksmi tā vietā, lai veidotu automašīnu sastrēgumus.
Vēlāk pavasarī veicām arī fasādes krāsošanas darbus blakus plakātam, uzlabojot apkārtējo vidi
Altonavas tilta brauktuves atvēršana gājējiem un velosipēdistiem
2024. gada decembrī Altonavas tilts drošības apsvērumu dēļ tika slēgts autosatiksmei. Diemžēl bez skaidra pamatojuma brauktuve tika slēgta arī gājējiem un velosipēdistiem, lai gan tie nerada tilta konstrukcijai būtisku slodzi. Par to atkārtoti informējām Ārtelpas un mobilitātes departamentu, uzsverot, ka šāds lēmums nepamatoti pasliktina pārvietošanos gājējiem un velobraucējiem. Mums tika skaidrots, ka brauktuvi nav iespējams izmantot, jo tā netiekot tīrīta, radot bīstamību. Jāatzīst, ka ziema bija silta, sniega un ledus gandrīz nebija, pie tam sētnieks tiltu no sniegu joprojām tīrīja.
Tikai 2025. gada aprīlī pašvaldība beidzot atvēra Altonavas tilta brauktuvi gājējiem un velosipēdistiem. Tas nozīmē drošāku un ērtāku pārvietošanos, īpaši cilvēkiem ratiņkrēslos, vecākiem ar bērnu ratiņiem un ikvienam, kam līdz šim uz šaurajām ietvēm bija gandrīz neiespējami samainīties vietām. Šajā ziemā tilta brauktuve no sniega tomēr tiek tīrīta, kas liek domāt, ka iepriekš izmantotie argumenti bija vien atrunas.
Skolas ielas pikets “Drošu Skolas ielu!”
2025. gada februārī Skolas ielā 17 sākās jaunas ēkas būvniecība. Būvdarbi pilnībā aizņēma ietvi un maģistrālo veloceļu, atstājot gājējus un arī velosipēdistus bez jebkādas drošas pārvietošanās iespējas, cilvēkiem nācās iet pa brauktuvi, radot bīstamas situācijas.
Par to ziņoja paši rīdzinieki, un biedrība nolēma rīkoties.Sākotnēji piedāvājām gan būvniekiem, gan Ārtelpas un mobilitātes departamentam (ĀMD) vairākus risinājumus: ielas posma pārveidošanu par dzīvojamo zonu, ielas posma slēgšanu satiksmei vai atsevišķas joslas izveidi gājējiem uz platās brauktuves rēķina. Atsaucības uzlabot situāciju nebija. Vienīgais, kas tika izdarīts – izceltas pagaidu gājēju pārejas uz otru ietves pusi.
Tāpēc aprīļa sākumā rīkojām piketu “Drošu Skolas ielu!”, iedvesmojoties no līdzšinējās ĀMD pieejas – nevis uzlabot infrastruktūru, bet sodīt gājējus par to, ka tie nespēj pielāgoties sliktai videi. Piketa laikā mēs “sodījām” garāmgājējus par to, ka viņi traucē automašīnām, nevalkā atstarojošus elementus gaišā dienas laikā un, protams, pārvietojas bez automašīnas. Mūsu biedrības “policisti” apturēja cilvēkus, rakstīja protokolus un fotografēja pie “noziedznieku sienas”. Lai gan pikets bija izdevies un ironija tika saprasta, risinājums sekoja tikai pusotru mēnesi vēlāk – maija vidū, kad būvnieks ar vadstatņiem beidzot izveidoja atsevišķu joslu gājējiem gar būvlaukumu.
Piketi “Šosejrestorāns” 11.novembra krastmalā un Brīvības ielā
2025. gada augusta beigās rīkojām savdabīga izskata piketus “Šosejrestorāns”, kuros parādījām, kā izskatītos, ja vienās no skaistākajām Rīgas vietām – 11. novembra krastmalā un Brīvības ielā izveidotu restorānu āra terases, kuras cieš no pārmērīgas autosatiksmes. 11.novembra krastmalā saliņā starp brauktuvēm pie Akmens tilta norisinājās brokastis, bet Brīvības ielas posmā pie Cēsu ielas – vakariņas. Citās Eiropas pilsētā šīs būtu prestižākās adreses ar skaistākajiem veikaliem un dzīvīgām terasēm. Diemžēl pie mums tās ir pārvērstas par pilsētas šosejām, ar platām brauktuvēm, skaļiem auto, putekļiem un vidi, kurā cilvēkiem vienkārši negribas uzturēties. Piketi spilgti izgaismoja šo absurdo situāciju. Fotogrāfijas no piketiem vari apskatīt šeit un šeit.
Juridiskais projekts gājēju un velobraucēju aizstāvībai
2025. gadā ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu uzsākām projektu
“Juridiskā palīdzība ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem gājējiem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu braucējiem, kas cietuši bīstamas infrastruktūras dēļ.”
Projekta mērķis ir nodrošināt juridisku palīdzību tiem satiksmes dalībniekiem, kuri cietuši ceļu satiksmes negadījumos nepietiekamas vai bīstamas infrastruktūras dēļ, un panākt ceļu pārvaldītāju atbildību.
Projekta ietvaros:
- izglītojam sabiedrību par drošas infrastruktūras nozīmi;
- sniedzam juridiskas konsultācijas cietušajiem (noslēgts līgums ar juristu).
Plašāka informācija par projektu pieejama šeit:
Aptauja par gājēju ielām
Septembrī Mobilitātes nedēļas ietvaros pašvaldība uz nedēļas nogali gājējiem atvēra divu ielu brauktuves Klusajā centrā, daļu no Dzirnavu un Antonijas ielas. Mēs šo iespēju izmantojām ne tikai kā patīkamu pastaigu maršrutu, bet arī kā izpētes lauku.
Uzrunājām gājējus un vaicājām, kuras Rīgas ielas viņi vislabprātāk redzētu kā gājēju ielas arī nākotnē. Paralēli rādījām vizualizācijas no mūsu juridiskā projekta, palīdzot cilvēkiem iedomāties, kā pilsētvide varētu izskatīties bez caurbraucošas satiksmes.
Secinājumi bija skaidri: vislielāko atbalstu gājēji pauda Tērbatas ielai, Antonijas ielai un Dzirnavu ielai, vietām, kur cilvēki redz pilsētu cilvēkiem, nevis automašīnām. Papildus mūsu komandas atbalstītāji parūpējās arī par muzikāliem priekšnesumiem.
Obligātu elektrovelosipēdu reģistrācijas apturēšana
Septembrī līdz ar izmaiņām Ceļu satiksmes likumā, Satiksmes ministrija kopā ar CSDD, kur tika nodalīts elektrovelosipēda un pašgājēja velosipēda jēdziens, piedāvāja noteikt kā obligātu prasību reģistrēt CSDD arī elektrovelosipēdus, pat tādus, kuru motora jauda nepārsniedz 250 W un kas pēc Eiropas Savienības regulas tiek definēti kā velosipēdi. Šāda likuma pieņemšana nozīmētu jaunu nevajadzīgu birokrātiju visiem elektrovelosipēdu lietotājiem (jo ne vienmēr ir iespējams reģistrēt jau nopirktus elektrovelosipēdus), kas novestu pie šādu pārvietošanās līdzekļu popularitātes kritumu.
Kritiku un iebildumus izteicām gan caur oficiāliem iebildumiem, gan tiekoties ar Satiksmes ministriju un CSDD, pēc konstruktīvas sarunas izdevās panākt, ka elektrovelosipēdu reģistrācija Latvijā paliek brīvprātīga. Paldies par palīdzību arī Eiropas velosipēdistu federāciju (ECF).
Spontāna aktivitāte Ganību dambī
Saņemot iedzīvotāju sūdzības par bīstamu situāciju gājējiem seguma atjaunošanas laikā Ganību dambī, televīzijas pārstāvji aicināja biedrību uz interviju raidījumam “4.studija”. Kā jau bieži gadās, būvnieki bija “aizmirsuši” par gājējiem, lai gan pat uz brauktuves vietas bija vairāk nekā pietiekami (autosatiksme bija atļauta tikai pa ierobežotu telpas daļu). Vienlaicīgi tika mainīts segums gan ietvei, gan brauktuvei, gājējiem liekot pārvietoties pa būvdarbu zonu, kur pagadās.
Filmēšanas laikā nolēmām ne tikai runāt, bet arī rīkoties – pārbīdījām vadstatņus tā, kā tiem būtu jāstāv, un izveidojām gājējiem drošu pārvietošanās zonu.
Secinājums diemžēl nemainīgs: būvniekiem joprojām trūkst zināšanu un izpratnes par darba vietu drošu organizēšanu pilsētvidē.
Izstāde “Brīvības Experience”
Oktobrī sadarbībā ar “RAA space” Matīsa ielā 8 atklājām izstādi “Brīvības Experience”. Divas nedēļas apmeklētāji varēja vienuviet piedzīvot autentisko Brīvības ielas “burvību”: auto plūsmas, dzinēju skaņas un izmešu aromātus, kas rada patiesu brīvību… no cilvēkiem.
Izstādē parādījām, kā plašie asfaltbetona laukumi un satiksmes troksnis ietekmē ielu vidi un skatlogus. Cilvēki sāk izvairīties no šādas ielas. Tā kļūst tukša. Un kur nav cilvēku, nav klientu. Kur nav klientu, nav veikalu.
Izstādes mērķis bija pievērst uzmanību un raisīt diskusiju par Brīvības ielas tukšajiem skatlogiem un nepievilcīgo raksturu jebkādām citām aktivitātēm, kas nav tranzīta autosatiksme. Āra skatloga plakātos aicinājām garāmgājējus iedomāties par to, kā iela varētu būt zaļa, droša, piemērota dzīvošanai un ar vietu visiem satiksmes un pilsētas dzīves dalībniekiem, nevis tikai autotransportam.
Gājēju pāreja pār 13. janvāra ielu
Novembra vidū realizēts tika viens no ilgi gaidītākajiem uzlabojumiem Rīgā – gājēju pāreja pār 13. janvāra ielu pie Prāgas ielas. Papildus īsā laikā tika realizēta arī jauna gājēju pāreja pie Uzvaras parka un Brīvības bulvārī. Tas ir jaunās koalīcijas Satiksmes komitejas vadības un jaunā Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja nopelns.
Par šo vietu 13. Janvāra ielā bijām runājuši gadiem ilgi, un ticam, ka pastāvīgā aktualizēšana palīdzēja šo jautājumu noturēt dienaskārtībā. Liels prieks un pateicība atbildīgajiem par drošu savienojumu starp Vecrīgu un Centrāltirgu.
Velolukturu dalīšana
Gada noslēgumā atkārtojām jau tradicionālo velolukturu dalīšanas akciju. Vasarā pieraduši braukt gaišajos vakaros, daudzi velobraucēji rudenī aizmirst, cik svarīgi ir būt redzamiem arī tumsā.
Redzēt nepietiek, satiksmē ir svarīgi būt redzamam. Tāpēc mūsu brīvprātīgie sadarbībā ar CSDD bez maksas dalīja velolampiņas, pievienojot arī nelielu draudzīgu rājienu.
Akciju atbalstīja Čiekurkalna apkaimes biedrība, kas parūpējās par karstiem dzērieniem, lai aukstajā laikā būtu patīkami gan brīvprātīgajiem, gan velobraucējiem.
Plakāts “Stāvvieta var būt par brīvu vai brīva”
Novembra beigās lielizmēra plakātu “Nepatīk korķi! Neesi korķis” Šarlotes ielā 6 nomainīja jauna pilsētvides reklāma “Stāvvieta var būt par brīvu vai brīva, ne abi reizē”, kas tapusi sadarbībā ar mūsu atbalstītāju “Europark”. Tā ir biedrības jaunā kampaņa par maksas autostāvvietu nozīmi pilsētvidē kā iespēju nodrošināt, ka autostāvvietas ir pieejamas. Rīgā pēdējos gados arvien pieaugot automašīnu skaitam, ir būtiski saasinājušās problēmas ar vietu pieejamību bezmaksas stāvvietās. Biedrība uzskata, ka vienīgais, kas var regulēt stāvvietu pieprasījumu, ir cena (kaut vai minimāla). Bezmaksas stāvvietas nav bezizmēra, līdz ar to ar laiku tās piepildās, radot vietas atrašanu tajās teju neiespējamu. Uzskatām, ka pilsētā būtu jāpaplašina maksas stāvvietu apjoms (nodrošinot kaut minimālu maksu), lai cīnītos ar ilgstoši atstātām automašīnām un pārāk lielo pieprasījumu. Vienlaikus esošajās stāvvietās, kur ir augsts pieprasījums, visticamāk būtu jāpalielina cena un jāsamazina bezlimita bezmaksas stāvēšanas iespējas, piemēram, elektroauto. Jo autostāvvietas ir pieejamākas, jo vairāk tas var uzlabot cilvēku apriti mazajam biznesam.
Labākie un sliktākie pilsētvides notikumi
Gada sākumā apkopojām iepriekšējā gada labākos notikumus un lielākās nejēdzības pilsētvidē Latvijā. Apkopojumu publicējām mūsu sociālajos tīklos un devām iedzīvotājiem nobalsot par labāko un sliktāko pilsētvides notikumu. Cilvēku balsojuma rezultāti bija šādi:
2025. gada pilsētvides lielākās nejēdzības:
1. vietā ar 32 balsīm – Skolas ielas 17 būvdarbi
2025. gada sākumā Rīgā, Skolas ielā 17, tika uzsākta ēkas celtniecība: notikums, kas pats par sevi nebūtu uzmanības vērts bez ļoti neveiklās būvdarbu organizācijas – Skolas ielā tika bloķēta gan vienas puses ietve, gan vienīgais Rīgas vēsturiskā centra šķērsojošais veloceļš austrumu–rietumu virzienā, nepiedāvājot apbraucamo maršrutu, savukārt vienvirziena brauktuve joprojām palika 5 m platumā. Pēc biedrības iesaistes situācija uzlabojās, kad tika iezīmētas gājēju pārejas un ierīkota ar vadstatņiem nodalīta pagaidu ietve uz brauktuves. Arī šobrīd joprojām gājējiem un velobraucējiem kopīgi jāpārvietojas pa veloceļu. Aizņemtajā būvdarbu zonā lielākoties tika novietotas būvnieku automašīnas, kamēr gājēji un velobraucēji bija un joprojām ir spiesti sadzīvot šaurā teritorijā, un uz pagaidu gājēju pārejām nereti tiek novietotas automašīnas.
2. vietā ar 20 balsīm – Slokas ielas gājēju zona
2025.gada janvārī Slokas ielas posmā starp Kleistu ielu un Sidraba ielu Imantā, kur jau no padomju laikiem ir izveidota gājēju iela un satiksme ierobežota ar betona puķupodiem, pēkšņi puķupodi pazuda – kā skaidroja Apkaimju iedzīvotāju centrs, – tāpēc, ka tie degradēja vidi. Tos aizvietoja plastmasas ātrumvaļņi, kas nekādā veidā fiziski neierobežoja automašīnu kustību pa ielu (autovadītāji pārkāpa gājēju ielas ceļazīmi). Pēc iedzīvotāju sūdzībām par to, ka ierastajā gājēju ielā ik pa laikam iebrauc automašīnas, apdraudot gājējus, plastmasas ātrumvaļņi tika aizvietoti ar stabiņiem, kas izveidoti no tā saucamajiem “lopu žogiem”. Labāk tā nekā iepriekš, taču atklāts paliek jautājums, vai tiešām šis risinājums estētiski ir skaistāks par puķupodiem.
3. vietā ar 19 balsīm – aploki Kalnciema ielas un M. Nometņu ielas dzelzceļa pārejās
2025. gadā pie Kalnciema un Mazās Nometņu ielas gājēju dzelzceļa pārejām uzstādīti metāla aploki, kas faktiski pasliktināja pārvietošanās ērtības. Tos izvietoja neņemot vērā esošo izdrupušo ietvi, spiežot cilvēkus iet pa nelīdzenu segumu un dubļiem. Risinājums acīmredzami tapis bez situācijas izvērtēšanas klātienē, akli sekojot novecojušiem standartiem un nevis reāli uzlabojot drošību. Par laimi 2025. gada decembrī situācija Kalnciema ielas dzelzceļa pārejai tika uzlabota, taču Mazās Nometņu dzelzceļa pāreja joprojām ir tādā pašā stāvoklī.
4. vietā ar 18 balsīm – satiksmes organizācija Zemitānu tiltam pārbūves laikā
2025. gadā sāktā Zemitāna tilta pārbūve radīja nesamērīgus ierobežojumus gājējiem un velobraucējiem – uz tilta likvidētas ietves un velojoslas, vienlaicīgi saglabājot divas braukšanas joslas katrā virzienā. Gājēji ir spiesti izmantot tiltu pāri dzelzceļam aiz Zemitānu stacijas, savukārt riteņbraucējiem jādodas līdz pat Gaisa tiltam. Diemžēl pašvaldība nav izrādījusi centienus ātrāk atjaunot gājēju un velobraucēju kustību, pat pēc tam, kad ietve tilta dienvidu pusē jau izskatās pabeigta.
5. vietā ar 18 balsīm – joprojām neesošs vilciens uz Bolderāju (nav arī peronu)
Vilciena maršruts uz Bolderāju ir kļuvis par vienu no ilgākajiem infrastruktūras projektu stāstiem. Lai gan 2019. gadā tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits solīja pirmos vilcienus uz Bolderāju jau 2022. gadā, projekts vairākkārt piedzīvoja aizkavēšanos. Tikai 2025. gadā beidzot sākās peronu būvniecība, taču tā nav noslēgusies joprojām un šobrīd kā pabeigšanas termiņš tiek minēts 2026. gada rudens, kas nozīmē, ka Rīgas mobilitātes punkti taps pat ātrāk. 2025. gadā tika uzsākta arī dzelzceļa elektrifikācija uz Bolderāja, kam jānoslēdzas šī gada sākumā.
Sākotnēji solītais pasažieru kustības sākums 2025. gada vasarā tika pārcelts uz septembri, tad uz 2026. gada sākumu, bet gada beigās prognozēja, ka ar vilcienu uz Bolderāju varēs braukt tikai 2027. gadā vai vēlāk. Ir pamatotas aizdomas, ka vilciens uz Bolderāju varētu kursēt tikai tad, kad 2029. gadā Latvijai piegādās baterijelektriskos vilcienus.
Visus 2025. gada sliktākos notikumus skati ŠEIT
2025. gada labākie pilsētvides notikumi:
1. vietā ar 127 balsīm – Jaunas gājēju pārejas Rīgas centrā
2025. gada rudenī Rīgā tika izveidotas trīs jaunas gājēju pārejas vietās ar intensīvu gājēju kustību, kur tās jau ilgstoši bija gaidītas: 13. janvāra ielā pie Prāgas ielas, Brīvības bulvārī pie Elizabetes ielas un Uzvaras bulvārī pie Bāriņu ielas. Pārejas izveidotas, lai paaugstinātu gājēju drošību un uzlabotu pārvietošanās komfortu vietās, kas iepriekš bija bīstamas un grūti pieejamas cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Īpaši nozīmīga ir 13. janvāra ielas pāreja, kur līdz šim gājēji bija spiesti izmantot pazemes tuneli, lai gan krustojumā jau darbojās luksofori. Pozitīvi vērtējam šādus uzlabojumus gājēju komfortam un ceram uz līdzīgiem arī citās vietās.
2. vietā ar 97 balsīm – Jauni koki Rīgas vēsturiskajā centrā
2025. gadā Rīgas pašvaldība pilsētas centrā iestādīja aptuveni 50 kokus – pirmo reizi tik plašā apjomā. Biedrība jau pirms daudziem gadiem vērsa uzmanību uz nepieciešamību stādīt vairāk koku. 2019. gadā ar atbalstītāju palīdzību Rīgā pirmo reizi izmēģinājām koku stādīšanas tehnoloģiju ar speciālām plastmasas konstrukcijām Tērbatas ielā starp blīvajiem inženierkomunikāciju koridoriem.. Papildus centrā tika īstenoti plašāki apzaļumošanas darbi, kopumā iestādot vairāk nekā 100 dižstādus un 2000 krūmus, padarot Rīgu zaļāku un cilvēkiem draudzīgāku.
3. vietā ar 81 balsi – Mūkusalas promenāde
2025. gada nogalē beidzot noslēdzās Mūkusalas ielas krasta promenādes pārbūve, revitalizējot 2,3 km garo Daugavas krastmalu un pārvēršot to par mūsdienīgu ārtelpu. Gar promenādi izbūvēts veloceļš, skatu laukumi, pontoni mazajiem kuģīšiem, rotaļu un vingrošanas laukumi. Izveidota jauna rampa gājējiem un velobraucējiem nokļūšanai uz Akmens tilta, tāpat vides pieejamība risināta arī citur projektā. Projekts ir viens no lielākajiem pašvaldības investīciju projektiem pilsētas publiskās ārtelpas uzlabošanā, taču projekta ietvaros ne viss tika realizēts kā iecerēts, kā arī netika pārbūvēta Mūkusalas ielas brauktuves zona.
4. vietā ar 69 balsīm – Veloceļš Lāčplēša ielā pie “Zuzeum”
2025. gadā tika realizēti Lāčplēša ielas pārbūves darbi, tai skaitā paredzot arī vienvirziena veloceļu izbūvi posmā starp Ernesta Birznieka-Upīša un Satekles ielu. Veloceļi veidoti pēc Kopenhāgenas parauga – ar apmalēm un līmeņu starpību nodalīti no gājēju un auto kustībai atvēlētajām telpām, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un ērtību visiem satiksmes dalībniekiem. Projekts tapis par privātiem līdzekļiem, veicot “Lidl” veikala būvniecību Lāčplēša ielā 76. Ceram, ka pašvaldība arī pēc iespējas ātrāk izdarīs savu darbu un savienos jauno veloinfrastruktūru ar esošajām Lāčplēša ielas velojoslām centra virzienā, kā arī savienojoties ar Lāčplēša ielas divvirzienu veloceļu otrā Satekles ielas pusē.
5. vietā ar 69 balsīm – Koka vilcienu peroni
2025. gada vasarā nemodernizētajās dzelzceļa pieturās un stacijās sāka parādīties koka peroni ar mērķi nodrošināt vienlīmeņa iekāpšanu jaunajos zemās grīdas vilcienos, pirms tiek veikta peronu pārbūve. Šādi peroni tagad ir gan Rīgas centrālajā stacijā, gan Torņakalnā, Zasulaukā, Valmierā, Depo un citur. Tāpat šādi peroni tiek izmantoti arī “Latvijas dzelzceļa” organizēto remontdarbu ietvaros Zemitānos un Priedainē. Neskatoties uz risinājuma vienkāršumu un pagaidu statusu, peroni lieliski parāda cik maz ir vajadzīgs, lai pasažieriem nodrošinātu ērtu pārvietošanos un vides pieejamību
Visus 2025. gada labākos notikumus skati ŠEIT
Ja arī Tu vēlies piedalīties biedrības darbā, pievienojies “Pilsēta cilvēkiem”, aizpildot anketu! Biedrības dalībnieki maksā tikai 2 € mēnesī, tā kā nav, ko īsti zaudēt. Pat ja Tev nebūs laika būt aktīvam, dalībnieku maksa palīdz nodrošināt biedrības aktivitātes. Ja nevēlies būt biedrības dalībnieks, taču labprāt atbalstītu mūsu darbu, tad priecāsimies saņemt ziedojumus!
