Ceļš uz nekropoli?

Pirms pieciem gadiem Rīgas domes Satiksmes departaments veica vērienīgu Daugavgrīvas ielas rekonstrukciju. Rezultāts šai rekonstrukcijai bija visnotaļ bēdīgs – ielas vietā izveidota automaģistrāle pašā pilsētas centrā. Par to iepriekš esam stāstījuši stāstos par māju šosejas vidū un “Kā RDSD plāno satiksmes infrastruktūru”. Rekonstrukcijas izmaksas toreiz sastādīja iespaidīgus 29,6 miljonus eiro. No šīs naudas gandrīz 6 miljonus eiro projekta realizācijai ziedoja Lietuvas uzņēmuma “Akropolis Group” meitasuzņēmums SIA “Rīgas Akropole”. Ziedojums tika veikts, lai rekonstrukcijas ietvaros Rīgas dome izbūvētu ērtus piebraukšanas ceļus uzņēmuma plānotajam tirdzniecības centram pie Daugavgrīvas ielas. Rekonstrukcijas ietvaros tika izveidota iespaidīga puse no tilta pār Daugavgrīvas ielu, kurš tā arī palika nepabeigts, jo SIA “Rīgas Akropole” atteicās no idejas veidot tirdzniecības centru Daugavgrīvas ielā.

Tā vietā SIA “Rīgas Akropole” izvēlējās jaunu vietu tirdzniecības centra būvniecībai – Maskavas ielā, pie Dienvidu tilta. Arī šoreiz lietuvieši ieguldīja lielus līdzekļus apkārtējo ielu un piebraucamo ceļu būvniecībā un rekonstrukcijā, šoreiz aptuveni 7 miljonus eiro. Un arī šoreiz visus plānotos darbus saskaņoja un apstiprināja Rīgas domes Satiksmes departaments – departamentam bija iespēja pieprasīt veidot labākos iespējamos risinājumus satiksmes dalībnieku drošai un ērtai kustībai. Vai tā notika – par to pastāstīsim šajā rakstā, novērtējot, cik labi Satiksmes departamentam veicies ar Salaspils ielas rekonstrukciju. Uzreiz jābrīdina – ja iepriekšējā šogad veikto ielu rekonstrukcijas auditā mums bija pāris lietas, par ko Satiksmes departamentu uzslavēt, tad šoreiz nekā tamlīdzīga nav – no nulles veidotā iela ir briesmīga.

 1. Bīstamā brauktuve

Četru un vairāk joslu ielas nevajadzētu veidot bez sadalošās joslas starp pretējā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem. Sadalošā josla nodrošina to, lai autovadītāji neveiktu neatļautus manevrus un neapdraudētu savu un citu drošību, veicot neatļautus kreisos pagriezienus pāri vairākām joslām. Tāpat sadalošā josla nodrošinātu to, lai autovadītāji tīši vai netīši neiebrauktu pretējā virziena braukšanas joslā. Salaspils ielā pēc rekonstrukcijas sadalošās saliņas vietā ir tikai baltas krāsas dubultā līnija:

 

Arī vietā, kur ir kreisā pagrieziena josla virzienā uz Centru, būtu jābūt paceltai drošības saliņai, lai transportlīdzekļu vadītāji jauši vai nejauši neiebrauktu pretējā virziena joslā vietā, kur brauktuve sašaurinās. Bet tur ir tikai uzkrāsota drošības saliņa…

 2. Kur palikt velosipēdistiem?

Šķiet neiedomājami, ka 2018. gadā iespējama maģistrālās ielas rekonstrukcija, kurā nav padomāts par to, kur palikt velosipēdistiem. Bet Salaspils ielā tieši tā ir noticis. Izveidota pilnīgi jauna iela, bez iespējām droši un ērti pārvietoties ar velosipēdu. Saprotams, ka lielākā daļa velosipēdistu izvēlēsies braukt pa ietvi, traucējot gājējiem un sabiedriskā transporta pieturās radot kaudzi bīstamu situāciju, kad tajās gaidīs liela pasažieru plūsma no jaunatklātā tirdzniecības centra:

3. Ietve vienam cilvēkam?

Virzienā uz centru izveidota jauna ietve vienam cilvēkam – mazāk nekā pusotru metru plata. Ņemot vērā to, ka ietve atrodas tieši pie brauktuves, pa kuru lielā ātrumā brauks gan trolejbusi, gan smagās un vieglās automašīnas, sajūtas gājējiem, kas ies pa šādu ietvi, būs ļoti nepatīkamas.  Absolūti nav ņemta vērā cilvēku dabiskā vēlme un vajadzība iet divatā, blakus pa šo ietvi, jo pa šādu ietvi to gluži vienkārši nebūs iespējams droši izdarīt – vai nu jāiet bīstami tuvu brauktuvei, vai arī jāstaigā pa dubļiem.

Atgādinām, ka ietves  minimālajam platumam jebkurā vietā būtu jābūt
 vismaz 2 metriem , neskaitot drošības un labiekārtojuma zonas:

Trolejbusu stabu atrašanās vieta, pieturvietu nojumju “izcilais novietojums”, ietvju slīpums padarīs šo ietvi par ļoti neērtu un pat bīstamu vietu, kur atrasties. Varbūt tāds ir “Akropoles” mērķis – piespiest gājējus pēc iespējas ātrāk pamest nepatīkamo ielu un doties iekšā tirdzniecības centrā?

 

4. Ceļš no pieturas uz tirdzniecības centru

Atgādinām, ka ielai blakus tiek būvēts viens no lielākajiem tirdzniecības centriem, kādi Rīgā ir uzbūvēti. Tā platība būs 98 000 kvadrātmetru, salīdzinājumam šī brīža tirdzniecības līderim t/c “Alfa” platība ir “tikai” 62 000 kvadrātmetru. Vai tiešām gan tirdzniecības centra attīstītāji, gan Rīgas domes Satiksmes departaments uzskata, ka sabiedriskā transporta pasažieru plūsma no pieturvietām uz šo centru būs niecīga un nepārsniegs pāris desmitus cilvēku stundā? Citādāk nav iespējams izskaidrot to, cik nožēlojamas ir izveidotas sabiedriskā transporta pieturvietu zonas un ietves no pieturvietām uz tirdzniecības centru. Pieturvieta un ietve pie t/c “Alfa” ir daudz platāka par pie “Akropoles” esošo ietvi, bet tā vienalga ir pārāk šaura, ko uzskatāmi parāda izbradātais un neesošais zālājs pieturvietas “zaļajā” zonā:

Salaspils ielā pie topošā tirdzniecības centra pieturvietas ierīkotas uz krietni šaurākām ietvēm, pie tam pieturu nojumes komplektā ar apgaismes stabiem sašaurina ietves efektīvi izmantojamo platumu līdz nožēlojamiem 60 centimetriem. Visabsurdākā no gājēju drošības viedokļa šķiet vieta, kur tiem paredzēts gaidīt luksofora zaļo signālu, lai no sabiedriskā transporta tiktu pāri ielai uz tirdzniecības centru. Tur nav ierīkots itin nekāds paplašinājums, ir ierīkots ietves pazeminājums, kas uz tik šauras ielas ziemā nozīmēs unikālu iespēju stāvēt uz slīpa slidkalniņa:

Vēlreiz atgādinām, ka topošā tirdzniecības centra platība būs lielāka pat par milzīgo t/c “Alfa”, tādēļ ir prognozējams, ka no pieturvietām uz centru dosies visnotaļ lieli cilvēku pūļi. To noteikti veicinās arī fakts, ka gar “Akropoli” ved Rīgas populārākais – 15. trolejbusu maršruts. Lielas cilvēku masas saspiest pie luksofora uz tik šauras ietves starp grāvi un ātru automaģistrāli ir ļoti bīstami, nemaz nerunājot par ērtībām… Grūti saprast, kā kādam projektētājam vispār varēja ienākt doma šādas masas virzīt pa tik šaurām ietvēm, nemaz nerunājot, ka šo projektu saskaņoja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Punktu visam pieliek pieturvieta virzienā no Ķengaraga – šeit ietves efektīvais platums ir precīzi 0, jo pieturvieta un apgaismes stabs novietots tā, ka nobloķē praktiski visu ietvi:

Nav nepieciešams daudz smadzeņu, lai saprastu, ka šāds pieturvietas un staba novietojums liks gājējiem un velosipēdistiem izbradāt un izbraukāt zālāju aiz pieturvietas. Diemžēl projektētajiem un RDSD to joprojām nav izdevies saprast, kaut gan iepriekš esam norādījuši uz līdzīgām problēmām un kļūdām citviet Rīgā.

Gudri cilvēki mācās no savām kļūdām.
Ļoti gudri cilvēki mācās no citu kļūdām.
Negudri cilvēki nemācās, jo viņiem uzreiz ir visas atbildes.

5. Taktilais bruģis

Lai gan šķiet, ka RD Satiksmes departamentam vajadzētu kaut ko mācīties no apkaunojošās izgāšanās ar taktilā bruģa risinājumiem Kr. Barona ielā, Salaspils ielā taktilais bruģis itin visur ir izbūvēts neatbilstoši. Dzeltenajam brīdinošajam bruģim pieturvietās un pie pārejām ir jābūt divreiz platākam. Vadulām – jābūt uz pusi platākām:

 

Diemžēl ietves ir izbūvētas tik šauras, ka taktilo bruģi nemaz nav iespējams izbūvēt atbilstoši.

6. Iebrauktuves

Iebrauktuves ir veidotas sliktākajās iespējamās padomju laiku tradīcijās – tā vietā, lai ietve tiktu izveidota nepārtraukta, tādējādi autobraucējiem arī vizuāli atgādinot, ka priekšroka šeit ir gājējiem, RDSD projektētāji ir izveidojuši iebrauktuvi, kas neatšķiras no parasta krustojuma. Salīdzinot, piemēram, ar pērn veikto Rīgas ielas rekonstrukciju Ādažos, Rīgā veiktā ielas rekonstrukcija ir kā diena pret nakti:

Šāds risinājums noteikti radīs daudz bīstamu situāciju, no kurām varēja izvairīties, būvējot nepārtrauktu ietvi. Tāpat, veidojot nepārtrauktas ietves pie iebrauktuvēm, būtu bijis iespējams izvairīties no peļķēm.

7. Peļķes

Grūti iedomāties, kā iespējams, ka uz pilnībā rekonstruētas ielas varētu veidoties peļķes, bet Salaspils ielā tās jau ir novērojamas. Peļķes komplektā ar īpaši šaurajām ietvēm ir izcils ierocis, kā cīnīties ar gājējiem:

 

Tāpat daudzviet lietusūdens uztvērējakas atrodas novietotas uz brauktuves, kas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk ap tām iebruks asfalts.

 

Vienā vietā uztvērējaka, visticamāk, sakritības dēļ atrodas ārpus brauktuves, zaļajā zonā. Gribot negribot, atkal jāsalīdzina tas, kādā veidā lietusūdens uztvērējakas tika uzstādītas Ādažos pērn notikušajā Rīgas ielas rekonstrukcijā ar šogad notikušo Salaspils ielas rekonstrukciju Rīgā. Ādažos izvēlēts speciāls risinājums, lai visas uztvērējakas atrastos ārpus brauktuves un netraucētu ne gājējiem, ne transportlīdzekļiem. Tikmēr Rīgā projektētāji izlīdzējušies ar vienkāršākiem risinājumiem:

8. Pieturvietu pārcelšana

Medijos jau izskanējusi neizpratne un iedzīvotāju protesti par pieturvietu reorganizāciju. Projekta ietvaros uz ziemeļiem tikusi pārcelta pietura “Slāvu iela” un likvidēta pietura “Ķengarags”.

Slāvu ielas pietura tikusi pārcelta uz ļoti neizdevīgu vietu gājējiem un, visticamāk, ir vienkārši izdabāšana autosatiksmes plūsmai vai arī vadīšanās no teorētiski ievilktiem punktiem ap pieturām un neiedziļināšanās reālajā situācijā. Lai arī attālums starp pieturām ir ticis nedaudz vairāk izlīdzināts, piekļuve sabiedriskajam transportam ir pasliktinājusies. Krasta masīvā nav regulāra ielu tīkla, kas ļautu gājējiem nokļūt līdz jaunajai pieturai, nemetot līkumu līdz vecajai pieturai pie tilta, bet iedzīvotājiem dzelzceļa otrā pusē tilts ir vienīgā iespēja šķērsot dzelzceļu, tādēļ arī viņiem pietura pie tilta ir visizdevīgākais variants.

Savukārt pietura “Ķengarags” tikusi likvidēta, jo atrodas ļoti tuvu pieturai Jāņavārti. Pareizi būtu bijis nevis likvidēt pieturu “Ķengarags”, bet uz dienvidiem pārvietot pieturu “Jāņavārti”, lai tā atrastos tieši dzelzceļa stacijas priekšā, nevis vienā no stacijas tālajiem galiem. Tas ne tikai uzlabotu piekļuvi vilcienam, bet arī, ja kādreiz tiks nolemts atjaunot Jāņavārtu gājēju tiltiņu, ko būtu nepieciešams izdarīt, tiktu nodrošināta ērta piekļuve sabiedriskajam transportam arī tiltiņa lietotājiem. Tādā gadījumā likvidēt var 18. autobusa pieturu Rušonu iela.

Šajā gadījumā nav akli jātiecas ne pēc pieturu skaita samazināšanas, ne pēc pieturu attāluma izlīdzināšanas, neiedziļinoties reālajā situācijā. Akropole ir liels, sabiedriski nozīmīgs objekts, tāpēc ir pavisam normāli, ja tā dēļ tiek radīta papildu pietura. Tāpat kā tilts ir nozīmīgs, tāpēc tā galā vajag pieturu. Šeit ir pieņemami, ja būs nedaudz mazāks attālums starp pieturām, jo abas vietas te ir ļoti nozīmīgas!

Pie tilta jau ir iemīta taciņa uz Centra virziena pieturu. Ietve līdz pieturai nav izbūvēta:

Privātais investors ir ieguldījis milzīgus līdzekļus it kā “infrastruktūras sakārtošanai”, bet Rīgas domes Satiksmes departamenta neprofesionalitātes dēļ radīta kārtējā arhaiskā, bīstamā un neērtā iela. Jau atkal.