Mēdz teikt, ka “dāvinātam zirgam zobos neskatās”. Tomēr, ja šis “dāvinātais zirgs” diendienā ir jālieto un nav citu alternatīvu, tad ir vērts pārdomāt, vai šādas dāvanas turpmāk vajadzētu pieņemt. Šoreiz runa ir par kāda liela loģistikas un tirdzniecības uzņēmuma “Lidl” dāvanu Rīgas pašvaldībai – izbūvētām ielām Dreiliņu apkaimē.
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis par šo ielu izbūvi svinīgajā atklāšanā sacīja: “[…] Uzņēmums ar savu loģistikas centru ir radījis ne tikai aptuveni 400 jaunas darbavietas, bet par saviem līdzekļiem izbūvējis un sakārtojis tuvējo infrastruktūru, ko varēs izmantot visi rīdzinieki. […]”
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis no Lidl pārstāvjiem simboliski pieņem par uzņēmuma līdzekļiem uzbūvēto ielu nosaukumu plāksnītes. Foto: Renārs Koris
Saprotams, ka plāksnīšu dāvināšana ir tīri simbolisks publicitātes pasākums, un ielu projekts radīts ilgi pirms tam, kad Vilnis Ķirsis kļuva par Rīgas atbildīgo vicemēru satiksmes un infrastruktūras jautājumos. Tomēr svarīgi būtu beidzot atzīt, ka šobrīd izvirzītie noteikumi no pilsētas puses ne tikai ļauj, bet arī liek uzņēmējiem veidot nedrošu infrastruktūru, kaut par tādām pašām izmaksām būtu iespējams radīt krietni draudzīgāku infrastruktūru rīdziniekiem. Lidl dāvinātā publiskā infrastruktūra nav pirmais gadījums, kad uzņēmēji uzdāvina Rīgai bīstamas ielas – atgādināsim par bēdīgi slaveno Daugavgrīvas ielas projektu, kā arī nesenāko Salaspils ielas projektu. Turpinājumā – kādas kļūdas tad īsti ir pieļautas jauno ielu izbūvē.
Bīstami krustojumi
Jaunizveidotie krustojumi ar Dzelzavas ielu ierīkoti sliktākajās pagājušā gadsimta tradīcijās – ar nevajadzīgi plašiem pagrieziena rādiusiem, kas mudina autovadītājus nogriezties nepiemērotā ātrumā, krustojumos nav nevienas gājēju pārejas, kā arī krustojumos nekas neliek samazināt braukšanas ātrumu taisni braucošajiem – tie nav ne pacelti, ne tiem ir ierīkotas drošības saliņas, kas vizuāli un praktiski sašaurinātu joslu platumu, liekot autovadītājiem piebremzēt. Dzelzavas un Kaivas ielas krustojumā jau notikušas vairākas smagas avārijas, un pēdējā sadursme notika vien divas dienas pirms Lidl pārstāvji simboliski pasniedza ielu nosaukumu plāksnītes Rīgas vicemēram Vilnim Ķirsim. Autovadītāja ar ļoti nopietnām traumām tika nogādāta slimnīcā.
Bīstamākajā no visiem jaunizbūvētās ielas krustojumiem – Dzelzavas un Kaivas ielas krustojumā Rīgas domes Satiksmes departaments jau izmēģinājis pāris homeopātiskus satiksmes drošības uzlabošanas līdzekļus – ceļa zīmēm uzstādītas fluoriscējoši citrondzeltenas maliņas:
Tomēr bez jau iepriekšminētajiem priekšdarbiem krustojums drošāks nekļūs, jo tikai ātruma samazināšana no visām pusēm šajā krustojumā braucošajiem pasargās autobraucējus no smagiem ceļu satiksmes negadījumiem.
Arī citā – Ēvalda Valtera un Dzelzavas ielas krustojumā nav nekādu ātrumu slāpējošu risinājumu – uzkrāsotas tikai baltas līnijas, un krāsa pati par sevi, kā zināms, nav infrastruktūra:
Gājēju pāreju neesamība
Visā jaunizbūvēto ielu posmā nav ierīkota pilnīgi neviena gājēju pāreja. Tās nav ierīkotas pat pāri mazākas nozīmes ielām, kur nu vēl pār galvenajiem ceļiem:
Jau šobrīd atsevišķās vietās gājējiem brauktuves šķērsošana sagādā lieku stresu un ir bīstama:
Skaidrs, ka līdz ar loģistikas centra aktīvas darbības sākšanu gājējiem krustojumu šķērsošana būs vēl bīstamāka un neērtāka. Kārtējais pierādījums, ka Rīgā gājēji ir prioritāte tikai “uz papīra”…
Veloinfrastruktūras trūkums
Kā nākamā prioritāte Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā tūlīt aiz gājējiem ir minēts velotransports. Ja par gājējiem vismaz vienā ielas pusē ir padomāts (nav gan skaidrs, kāpēc ietve netika ierīkota arī ielas otrā pusē, kur arī jau ir un arī tiek plānota apbūve), tad velobraucējiem nav paredzēts absolūti nekas un tie šobrīd brauc pa brauktuvi vai ietvi:
Lidl loģistikas centrs apkalpos visus Latvijas un Igaunijas mazumtirdzniecības veikalus, kas nozīmē to, ka pa šo ielu katru dienu brauks simtiem smago automašīnu. Smagās automašīnas un velotransports ir divas nesavienojamas lietas, tādēļ šādās ielās, kur paredzēta intensīva smago automašīnu satiksme, būtu obligāti izbūvējama fiziski nodalīta veloinfrastruktūra. Diemžēl šajā ielā agrāk vai vēlāk nobraukti vai sakropļoti velobraucēji ir neizbēgami. Ļoti iespējams, ka tas būs arī kāds Lidl darbinieks, jo loģistikas centra velonovietnēs velosipēdu jau šobrīd netrūkst:
Diametrāli pretēji piemēri atrodami Viļņā, kur pēdējo 5 gadu laikā par uzņēmēju līdzekļiem uzbūvēti vairāk nekā 6 kilometri jaunu veloceļu. Tur tas panākts ļoti vienkārši – Viļņas pašvaldība privātajiem attīstītājiem, kas vēlas izbūvēt jaunas ielas vai pārbūvēt esošās ielas, ar noteikumu palīdzību pieprasa pieguļošojās teritorijās izbūvēt veloinfrastruktūru, kuru nākotnē pašvaldība savienos ar veloceļu tīklu. Te daži piemēri ar pēdējo gadu privāto attīstītāju izbūvētiem veloceļiem:
Iebrauktuves ar prioritāti autotransportam
Vēl viena lieta, ar kuru šis jaunais projekts nevar lepoties, ir iebrauktuves blakusteritorijās. Pie katras no iebrauktuvēm gājēju ietve vizuāli un ar apmalēm tiek pārtraukta. Tādējādi liekot gan pašiem gājējiem, gan autovadītājiem domāt, ka šeit priekšroka ir autotransportam. Apmales savukārt ir lieks šķērslis cilvēkiem ratiņkrēslos, jo tās jau šobrīd sagādā aptuveni 1 cm līmeņa starpību, bet ziemās šajās vietās starpībai ir tendence pieaugt.
Mums, tepat Latvijā, ir labi piemēri, kā pareizi jāveido iebrauktuves – ietves nepārtraucot:
Iebrauktuve Ādažos, Gaujas ielā – ietve un veloceļš ir gan vizuāli, gan fiziski nepārtraukti.
Iebrauktuve Liepājā, Grīzupes ielā – tas pats.
Kā redzējām no Viļņas piemēra, pašvaldībai ir visas iespējas, ieguldot nedaudz laika noteikumu pilnveidošanā, iegūt drošu un ērtu infrastruktūru visiem iedzīvotājiem, kas pašvaldībai neizmaksā ne centa. To arī novēlam Rīgas domei – izstrādāt nosacījumus, kas uzņēmēju investīcijas pārvērstu visiem rīdziniekiem drošā un ērtā rezultātā.