Desmit soļi labākām ielām

Mēs vēlamies aktualizēt labas pilsētvides veidošanas principus Rīgas pilsētā. Līdzīgi kā priekšvēlēšanu kampaņās partijas startē ar vienkāršām, saprotamām īsajām programmām, mēs vēlamies, lai Rīgai būtu sava īsa un visiem saprotama programma, kā padarīt ielas par visiem labāku telpu. Šādas īsas un koncentrētas programmas ļauj jebkuram ātri iepazīties ar prioritātēm un risinājumiem, kuri ir svarīgi, šajā gadījumā, ielu veidošanā. Šie soļi būtu:

  1. Pilsētas ielas ar kokiem un zaļumiem.
  2. Gājēju ērtības kā drošas pilsētvides pamats.
  3. Daudzfunkcionāla ietve.
  4. Droši krustojumi visiem.
  5. Vienkārši transporta risinājumi.
  6. Daudzfunkcionālas stāvvietas, kuras ir paralēlas brauktuvei.
  7. Ielas telpai ir jāparāda ielas ātrums.
  8. Braukšanas joslu sašaurināšana.
  9. Vizuālā tīrība ielā.
  10. Visi ielas elementi vienotā stilistikā.

Mēs šos punktus izveidojām, balstoties uz mūsu pilsētas esošajiem plānošanas dokumentiem un Viļņas 12 pamatprincipiem (https://gatviustandartas.vilnius.lt/), kā pārvērst ielas. Mūsu redzējumā šie desmit soļi kalpos kā lielisks pamats Rīgas pilsētas ielu labiekārtojuma un dizaina vadlīnijām un ļautu mums visiem daudz kvalitatīvāk un saprotamāk komunicēt par ielā esošajiem prioritātēm un risinājumiem.

Apskatīsim šos punktus detalizētāk.

1. Pilsētas ielas ar kokiem un zaļumiem. Jebkurš, kurš ir gājis pa Stabu ielu, jūt, kā tā mainās posmā no K. Valdemāra ielas līdz Čaka ielai (ar kokiem un zālienu), tad posmā no Čaka ielas līdz Avotu ielai (bez kokiem un zāliena) un visbeidzot no Avotu ielas līdz Valmieras ielai (ar kokiem un zālienu). Mums vajag kokus un zālienus, tie sniedz patvērumu no karstuma vasarās, slāpē trokšņus un putekļus, priecē acis un galu gālā tie izdaiļo ielas un ražo skābekli!

2. Gājēju ērtības kā drošas pilsētvides pamats. Katrs no mums ir kaut uz brīdi gājējs, pat ja izkāpjam no sava auto, lai nokļūtu mājās. Mums jāņem vērā arī fakts, ka gājēji vēlas (un daudzi no tiem ir spiesti) taupīt savu enerģiju, tādejādi izvēlas nokļūšanai īsākos ceļus. Tamdēļ ielu telpā ir svarīgi veidot gājēju infrastruktūru tādu, kura uzlabotu gājēju drošību un padarītu pārvietošanos ērtu. Vēl gājēju ērtības veido pareizas prioritātes ielas telpā, kuras tiek definētas mobilitātes piramīdā. Tās mērķis ir sadalīt, balstoties uz drošību un effektivitāti, ielas lietotājus grupās. Gājēju drošību mēs uzlabojam, veidojot nodalītu veloinfrastruktūru, ielas izmantošanas efektivitāti palielinām, veidojot prioritāti sabiedriskajam transportam. Ekonomisko efektivitāti mēs uzlabojam, veidojot speciālas stāvvietas piegādes transportam. Pēdējā vietā ielas telpā atstājot privātā autotransporta apstāšanās vietas, mēs tās efektivizējam, nosakot tādu stāvēšanas maksu, lai vienmēr uz ielas būtu kāda vieta, kur apstāties.

3. Daudzfunkcionāla ietve. Mums ir svarīgi, lai ielas telpa būtu aktīva un tiktu aktīvi izmantota. Jebkura ietve kalpo dažādām funkcijām, jo tai ir dažādi lietotāji. Piemēram, piemājas zonā būtu atbalstāma mājinieku aktīvitāšu izveidošana, zaļumu iekārtošana, lai būtu ēnojums un iespēja patverties no garāmgājēju vērīgajām acīm, kāda soliņa izvietošana, lai gan mājas īpašnieki var vērot garām gājējus, gan garāmgājēji piesēst atpūtai. Svarīga ir arī ietves aktīvā zona: tai jānodrošina ērta un ātra gājēju kustība bez šķēršļiem. Tā kā mums ir jāveido vide, kura ir universāli lietojama, nepieciešami ir arī pasākumi vājredzīgo atbalstam: taktilā josla. Tai jābūt tajā ietves daļā, kurā ir maz šķēršļu un kurā nenotiek lielākās aktivitātes, tā, lai vājredzīgā persona var droši un mierīgi pārvietoties ielas telpā. Lai gājēji būtu droši savās gaitās, nepieciešama ir arī buferzona, kurā var izvietot tādus ielas elementus, kā stabus, kokus un ielas mēbeles kafejnīcām, tādejādi atdalot relatīvi lēnos gājējus no brauktuves ātrajiem lietotājiem.

4. Droši krustojumi visiem. Krustojums ir vieta, kurā sastopas divas vai vairāk plūsmas. Šīs ir vietas, kur ir vislielākā bīstamība, tādēļ tām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Piemēram, krustojumi ar mazāk nozīmīgām ielām jāveido tā, ka gājējiem ir prioritāte, veidojot pacelto brauktuves daļu vietā, kur to šķērso gājēji, un skaidri parādot to, ka šī ir mazāk nozīmīga iela. Krustojumu rādiusiem jābūt pēc iespējas mazākiem, tādējādi nogriežoties autovadītājiem būs jābrauc atbilstošā ātrumā. Ielas telpu izmanto arī dažādi transportlīdzekļi, tiem var piemērot pagrieziena rādiusus tā, lai tiktu palēnināts dažādu grupu transports (veidojot atšķirīgus segumus). Samazinot rādiusus un sašaurinot krustojumu telpu, mēs veidojam īsāku ceļu gājējiem, tādējādi saīsinot konfliktsituāciju telpu. To vēl var uzlabot, izmantojot drošības saliņas, kuras, piemēram, ļautu vecāka gadagājuma un lenākiem cilvēkiem droši šķērsot ielu, kā arī veicinātu pareizu trajektoriju ievērošanu autotransportam. Vēl ļoti svarīgs krustojumu regulējošs un plūsmu vadošs elements ir luksofori. Blīvā pilsētvidē tiem jānodrošina sabiedriskā transporta un gājēju prioritāte. To var darīt, piemēram, veidojot luksofora ciklus (periodu, kurā deg viena regulējoša signālgaisma) maskimāli īsus, līdzarto mazinot gājēju vēlmi šķērsot brauktuvi pie aizliedzošā signāla un samazinot gaidīšanas laiku sabiedriskajam transportam pie aizliedzošā signāla.

5. Vienkārši transporta risinājumi. Ikdienas pārvietošanās pilsētā nedrīkst būt kā eksāmens, jo eksāmenos cilvēki kļūdās, un kļūdas ielu telpā var būt letālas. Jo ātrāk pārvietojas transportlīdzeklis, jo tā vadītājam ir jābūt vairāk laika lēmumu pieņemšanai. Jādomā, kā sarežģītās vietas pilsētvidē vienkāršot, piemēram, atvirzot sarežģītus manevrus (dodot tiem vairāk laika) un vienkāršojot kustību (padarot lēmumu pieņemšanu viennozīmīgu un vienkāršu). Vienkāršojot krustojumus, mēs varam meklēt vietu jaunām ārtelpām, laukumiem un skvēriem, kuros cilvēki var pavadīt laiku, efektivizējot pilsētā esošās telpas izmantošanu. Vēl ļoti svarīgs princips ielu braucamās daļas risinājumu veidošanā ir ielu diētas princips, jo ielas transportcaurlaidību nosaka krustojumi.

6. Daudzfunkcionālas stāvvietas, kuras ir paralēlas brauktuvei. Līdzīgi kā ietves kalpo dažādām funkcijām, arī stavvietas var kalpot dažādām funkcijām. Piemēram, ielās, kurās trūkst zaļumu, uz tām var izvietot zaļumus. Ielās, kurās pietrūkst vietas āra kafejnīcām, var veidot āra terases (kuras jau tiek veidotas atvieglotā kārtā). Stāvvietu teritorijā var izvietot velonovietnes, jo vienā stāvvietā var izvietot ļoti daudz velo. Ielas telpā stāvvietas veido paralēli brauktuvei, jo tādejādi tiek mazināti nepārredzami atpakaļgaitas manevri, kuros vadītāji neredz pilnīgu situāciju uz ielas.

7. Ielas telpai ir jāparāda ielas ātrums. Veidojot ielas telpu, ielas joslu skaits un izvietojums norāda uz tās ātrumu. Dzīvojamās ielās, piemēram, jārada apstākļi, lai auto fiziski nevar ātri pārvietoties, un var būt ierobežojumi caurbraukšanai. Ielu telpā privātajam auto ir pietiekoši bieži krustojumi, kuri neļauj uzņemt pārāk lielu ātrumu, pietiekoši šauras auto joslas, kuras neviecina ātru braukšanu, ielas malās var būt novietoti auto, kuri palielina autovadītāju uzmanību. Maģistrālajās ielās, tieši pretēji, tiek darīts viss, lai auto varētu braukt droši un ātri, atdalot pretējās braukšanas joslas, veidojot aizsargātas kreisā pagrieziena joslas vai aizliedzot jebkādus kreisos pagriezienus. Labai pilsētai jāveido loģisks ielu sadalījums dzīvojamājās ielās, aktīvajās ielās un maģistrālajās ielās. Atbilstoši ātrumam jāveido ielas telpā arī veloinfrastruktūra. Dzīvojamajās ielās velobraucēji var būt vienā plūsmā ar auto, aktīvajās ielās jāveido veloinfrastruktūra blakus brauktuvei vai pilnībā nodalīta, bet maģistrālajās ielās – tikai pilnībā nodalīta veloinfrastruktūra.

8. Braukšanas joslu sašaurināšana. Ielas telpa pilsētā bieži vien ir ierobežota un ir veidojusies vēsturiski dažādos laikos. Lai atrastu vietu visiem ielas elementiem un lietotājiem, mums vajag izmantot pēc iespējas šaurākas un drošākas braukšanas joslas. Braukšanas joslu platums ir drošs dažādiem ātrumiem un dažādiem brauktuvju lietotājiem:

    1. 30 km/h – ielas joslas platumam jābūt 2.7 m (3 m sabiedriskajam transportam).
    2. 50 km/h –  3 m (3.2 m sabiedriskajam transportam).
    3. 70 km/h – 3.2 m (3.5 m sabiedriskajam transportam).Īpaši ir jāizdala tramvajs, jo viena no tā priekšrocībām ir tā minimālā telpas izmanotšana pilsētvidē. Tam pietiek ar 2.8–2.9 m platu joslu, kuru vēlams bruģēt vai kā citādi nodalīt.

9. Uz ielas izvietoto elementu vizuālā tīrība. Veidojot ielas telpu, tā jāveido  ar pēc iespējas mazāk dažādiem elementiem, ieviešot tos tikai tur, kur ir paredzama bīstamība, maksimāli aizvietojot ar dabīgiem šķēršļiem mākslīgos elementus. Tas ir attiecināms gan uz žogiem, gan uz stabiņiem, gan uz ceļazīmju stabiem, kontaktītkla stabiem. Mazinot elementu skaitu, vienlaikus vienkāršāka kļūst ielas uzturēšana.

10. Visi ielas elementi vienotā  krāsā. Krāsa spēlē nozīmīgu vietu pilsētas vidē. Tā var mazināt vizuālo troksni, padarot mazāk redzamus elementus pilsētvidē, vai tieši otrādi – pievērst elementiem uzmanību. Pamatā būtu jāveido pilsētvides elementi melnā krāsā, jo sevisķi pilsētas centrā un uz tiltiem. Var izmantot arī citu krāsojumu, ja tas saskan ar apkaimes vai ielas dizaina kodu. Šāds krāsojums ir jāveido arī veikalu izkārtnēm, tādejādi veidojot vienotus principus, kā saglabāt vizuālo tīrību ielu telpā.

Vienosimies kopīgam mērķim:  labākai, drošākai un zaļākai Rīgai mums visiem!