Pēdējās nedēļās Rīgā lielu ažiotāžu radījusi aktīvā koku izciršana Brīvības gatvē. Koki tika izcirsti trīs nedēļas nogales pēc kārtas:
Pēc RD Vides departamenta sniegtās informācijas, koku sakņu sistēma bojāta 2016. gada ielu remontdarbu laikā un, pateicoties intensīvajai sālīšanai, tie tā arī nav atlabuši, un jau augusta beigās koku lapas ir nodzeltējušas. Sālīšana Rīgas ielās notiek ievērojamos apmēros – atbilstoši RDSD sniegtajai informācijai Rīgas ielās ik ziemu tiek izkaisīti vairāki tūkstoši tonnu mitrā sāls:
Un šī ir tikai daļa no visā Rīgā kopumā izkaisītā sāls, jo vēl ir jāpierēķina uz ietvēm kaisītais sāls, ko kaisa ēku apsaimniekotāji. Kaisīšanas rezultātā daļa sāls uzkrājas augsnē, un vasarā koki uzņem šo uzkrājušos sāli. Viens no veidiem, kā samazināt sāls daudzumu augsnē, ir vienkāršs – sāli kaisīt mazāk. Šajā ziņā Rīgā ir lielas iespējas uzlabojumiem, jo šobrīd Rīgas domes Satiksmes departaments sāli izmanto ne tikai kā pretslīdes materiālu, bet arī kā sniega kausēšanas materiālu. Ja sniegu tīrītu, nevis kausētu ar sāls maisījumu, iztērētā sāls apjomus būtu iespējams krietni samazināt.
Savukārt Vides departamentam tomēr vajadzētu beidzot sākt domāt ne tikai par to, kā kokus nozāģēt, bet arī par to, kā par kokiem rūpēties un tos pasargāt gan no ielu remontdarbu negatīvās ietekmes, gan sāls kaisīšanas. Šobrīd iesālītais sāls/sniega šķīdums no brauktuves ziemās tiek šļakstīts un šļakstīts uz koku apdobēm:
Šķīdoņa laikā sniegs un sāls šļura izkūst un iesūcas augsnē. Ņemot vērā nepastāvīgos laikapstākļus, ziemas laikā sniegs izkūst vairākas reizes, kā rezultātā augsne tiek pamatīgi iesālīta.
Rīgas domes saistošie noteikumi nr. 146 nosaka arī to, ka koku apdobēs ir aizliegts novietot sniega čupas:
4.4.3. pieļaujama sniega vaļņu veidošana, ja tie netraucē gājēju kustību pa ietvēm un transporta pārvietošanos pa piebrauktuvēm un piebraucamajiem ceļiem; aizliegts veidot sniega vaļņus uz gājēju pārejām un krustojumiem, tuvāk par 5 metriem no gājēju pārejām un krustojumiem, kā arī koku apdobēs;
Šos noteikumus diemžēl neievēro teju neviens namu apsaimniekotājs un iesālīto sniegu novieto tieši koku apdobēs:
Tā rezultātā arī šādās vietās, sniegam izkūstot, augsne apdobē kļūst ļoti sāļa.
Sāls problēmai risinājums ir primitīvs, bet tajā pašā laikā – ļoti efektīvs. Vietās, kur ir intensīva satiksme un attiecīgi arī notiek intensīva sāls kaisīšana, koku apdobes ir jāaprīko ar īpašiem aizsargvairogiem, kas koku dobes pasargās no pārmērīga sāls daudzuma uzkrāšanos augsnē. Aplūko, ar kādiem risinājumiem ielu koki tiek aizsargāti Dānijas pilsētās:
Līdzīgi risinājumi redzami arī Polijā:
Šādu niedru-bambusa sētiņu uzstādīšana un noņemšana reizi gadā pilsētai noteikti izmaksātu daudz lētāk par koku nozāģēšanu – gan tīri tehniskajās zāģēšanas izmaksās, celma frēzēšanas izmaksās un jauna dižstāda iestādīšanas izmaksās, gan tīri no tāda viedokļa, ka koki tiek nocirsti laikā, kad tie sniedz vislielāko pienesumu videi un sabiedrībai.