Koki un Rīga

Paturpinot tēmu „Iesālītā Rīga”, pievērsīsimies būtiskai labas dzīvesvietas sastāvdaļai. Izsenis pašas apdzīvotākās ielas ir tās, kurās ir apstādījumi – koki, krūmi, puķes utt. Un – kā nu ne – koki, izrādās, dara daudz laba cilvēkiem:

1. Drošāka satiksme – statistiski ielās, kurās brauktuvju malās ir koki, negadījumu skaits ir mazāks nekā ielās bez kokiem. Koki darbojas kā dabisks tā sauktais „satiksmes nomierinātājs” – autovadītāji šādās ielās brauc nedaudz lēnāk un uzmanīgāk.
2. Drošība gājējiem – koki var palīdzēt arī gadījumos, ja kāds autovadītājs zaudē kontroli pār auto un uzbrauc uz ietves – zaudētu koku var iestādīt no jauna. Zaudētu cilvēku – tikai apglabāt.
3. Veikali, kafejnīcas, kas ierīkoti ielās ar kokiem uzrāda par 12% lielākus ieņēmumus, kā līdzīgi biznesi parastās ielās.
4. Ielās, kuras ir ar kokiem, pastāv mazāks risks applūst, jo koki savāc (lapās un sakņu sistēmā) līdz pat 30% no lietus ūdens.
5. Koki ir dabiski lietus un saules sargi.
6. Nav noslēpums, ka viena no lielākajām pilsētu problēmām ir automašīnu radītais piesārņojums. Brīvības ielā (daļā bez kokiem) pērn 51 reizi (ES šobrīd gaisa piesārņojumu ir atļauts pārsniegt 35 reizes, ja to pārsniedz, valstij var tikt piemērots sods.) pārsniegts atļautais gaisa piesārņojuma līmenis. Koki, kā zināms, oglekļa dioksīdu absorbē sevī. Vēl vairāk – koki paši ražo skābekli. Tātad koki Rīgai ļoti palīdzētu uzlabot šobrīd slikto gaisu.
7. Vizuālais aspekts – neapšaubāmi, ielas ar kokiem izskatās daudz pievilcīgāk nekā „plikas” ielas ar autostāvvietām. Bez tam ir pierādīts, ka koku esamība logos nomierina – slimnīcu pacienti atveseļojas ātrāk, un ikdienā cilvēkiem ir zemāks stresa un asinsspiediena līmenis.

(informācijas avots: 22 Benefits of Urban Street Trees by Dan Burden, 2006)

Tātad – koki Rīgas ielās ir nepieciešami, par tiem būtu jārūpējas un jāstāda jauni. Bet…
Kā ir patiesībā?

Rīgai ir paveicies, ka mūsu senči senatnē dabu godājuši, un zem sava goda senatnē uzskatīja veidot ielas bez kokiem. Gadu gaitā gan daudzi koki „pazuduši” – vai nu PSRS megaplānu dēļ, vai dabiski nomiruši un koku vietas noasfaltētas/nobruģētas. Bet nu jau vairāk kā ceturtdaļgadsimtu dzīvojam jaunā, gudrākā valstī. Rīgas domē izveidota „Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija”. Ievērojiet nosaukumā „saglabāšanas” – tātad, jaunus veidot negrasās. Labi, lai būtu, bet kā tad viņiem veicas ar savu galveno darbu – saglabāšanu? Uz papīra viss ir skaisti – komisijas sēdes viņiem notiek katru nedēļu, Rīgas dome informē, ka uz katru zaudēto koku Rīgā tiek iestādīti vairāki jauni koki. Tikai jautājums – kurā vietā?

Pievienotajās bildēs redzēsiet vairākas vietas, kur koki no centrālām Rīgas ielām ir pazuduši, nokaltuši vai arī to vietā gluži vienkārši novietots reklāmas stabs. Varētu rasties jautājums – kāda ir jēga no šīs komisijas? Izrādās, komisija daudz aktīvāk strādā pie citiem jautājumiem – izsniedz atļaujas būvniekiem kokus nocirst. Par koku nociršanas atļaušanu būvniekiem Rīgas domei ir jāsamaksā noteikta nauda- „zaudējumu atlīdzības apmērs par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu”. No malas tas izskatās pēc laba biznesa.

Bet – nav jau arī viss tikai slikti un drūmi! Pagājušogad Elizabetes ielā kādas mājas iedzīvotāji paši ņēma un izdomāja, ka vēlas uz ielas pagarināt koku rindu un iestādīja kokus ietves malā. Procesu, kā iela vienas dienas laikā kļuva par aleju varat apskatīt galerijā šeit:

https://www.facebook.com/gvido.leiburgs/media_set?set=a.742337009232110.1073741839.100003674535170&type=3

Liels prieks un lepnums par šiem iedzīvotājiem, ar šo vēlamies iedrošināt arī citus rīdziniekus, kas var to atļauties – padarīt vismaz savu ielu skaistāku! Un Rīgas domei novēlam domāt nevis par atļaujām kokus izcirst, bet domāt, ko darīt ar esošajiem kokiem Rīgas ielās un kurās ielās varētu iestādīt jaunus kokus. Aleksandra Čaka iela pēc kokiem “brēc nāves agonijā”…