Mācāmies no citiem: Viļņa

Ar šo rakstu aizsāksim rakstu sēriju, kur apkoposim labos un sliktos piemērus pilsētvidē tuvās un tālās zemēs. Kā pirmo pilsētu esam izvēlējušies Viļņu, jo mūsu biedrs Kaspars tur bija pavisam nesen, un padalījās ar mums redzētajā. Tad nu – jauku lasīšanu!:)

 

Pirmais, ko par Viļņu no satiksmes viedokļa varu pilnīgi droši apgalvot – pilsēta ir autovadītāju sapnis. 8 joslu tilti, maģistrāles, kas izbūvētas zem ēkām. Tā kā Viļņu apskatīju sestdienā un svētdienā, nezinu, kāda situācija tur ir ar sastrēgumiem, bet arī sestdienā un svētdienā automašīnu skaits pilsētas centrā bija ļoti liels.

Viļņa ir liela pilsēta – tiešā nozīmē, jo pilsētas platība ir par ceturtdaļu lielāka kā Rīgai! Turklāt pilsētas robeža ir izstiepta gareniski, kamēr Rīgā tā veido vairāk vai mazāk kvadrātu.

1

Lai izbrauktu cauri Viļņai gareniski, nāksies mērot 37 km.

Viļņa ir arī salīdzinoši kalnaina pilsēta – šī un citu apstākļu (Viļņas lielā platība, veloinfrastruktūras trūkums, nabadzīgais sabiedriskais transports) kopums rezultējies ar to, ka velosipēdistu skaits, salīdzinot ar Rīgu, bija acīmredzami mazāks – visas uzturēšanās laikā redzēju ne vairāk kā 10 velosipēdistus. Jāpiebilst, ka veloinfrastruktūra Viļņā ir līdzīga tai, kāda Rīgā bija 2000. gadu sākumā (būtībā nekāda, ir tikai viens sakarīgs veloceļš). Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ tur ir tik maz velosipēdistu.

Kas Viļņā daudzviet bija labāk kā Rīgā? Gājēju pārejas. Viļņā redzēju neskaitāmi daudz drošinātas gājēju pārejas, tajās praktiski nebija augsto apmaļu. Arī neregulējamos krustojumos bija izveidotas gājēju pārejas. Autovadītāji tās respektēja, brīžiem pat brīnījos par autovadītāju pārspīlēto apstāšanos. Patīkami!

Kā jau nojaušat, Viļņā par gājējiem rūpējas daudz labāk nekā Rīgā. Lai arī Viļņā ir ārkārtīgi liela autosatiksme, Viļņas skaistākā un dzīvības pilnākā iela ir praktiski bez autotransporta, turklāt tas brauc lēni, līdz ar to iela ir klusa, tajā āra kafejnīcās pat ziemā sēž kafijas cienītāji un bauda skaisto ielu.

Runājot par velosipēdistiem, kā jau minēju, to nav daudz, un attēlos arī redzēsiet iemeslu, kāpēc viņu Viļņā nav.

v12

Tāpat Viļņā darbojas velosipēdu noma, līdzīgi “Sixt” Latvijā. Nomas punktu skaits ir iespaidīgs – 37, kamēr Rīgā vien ir 24. Tiesa, tie strādā tikai siltajā laikā – acīmredzot piedāvājums tūristiem. Te Rīga ir soli priekšā – mums ir punkti, kas strādā visu ziemu, un ir paredzēti ikdienas velobraucējiem.

Sabiedriskais transports Viļņā ir krietni sliktāks nekā Rīgā. Tas kursē daudz retāk, un ir vecāks. Viļņā joprojām ir vecumvecie padomju laiku trolejbusi!:) Tāpat Viļņā nav mūsdienīgu pilsētu stūrakmens – tramvaja. Sabiedriskā transporta bezbiļetnieku kontrole tur notiek daudz bargāk nekā Rīgā. Pieturās dežurē busiņš, un “zaķus” ķer pieturās, nevis kā Rīgā – noteiktos punktos starp pieturām. Nevienam neļauj izkāpt, ja nav uzrādīta biļete. Kontrolē lieli vīri, nevis pensijas vecuma kundzītes vai studenti kā Rīgā:)

Kopumā jāsaka, ka Viļņa gājējiem ir draudzīgāka par Rīgu, velosipēdistiem – nedraudzīgāka, sabiedriskā transporta lietotājiem – nedraudzīgāka.

Noslēgumam – vēl pāris attēli ar interesantām satiksmes lietām.

Priecīgas visiem Lieldienas un sūtiet “Pilsēta cilvēkiem” arī savus fotostāstus par satiksmi un vides pieejamību no citām pilsētām!

Kaspars:)