Restarta beigas

“Restarta” koalīcija solīja sastrēgumu mazināšanu, infrastruktūras uzlabošanu un drošības uzlabošanu mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Nu ir pagājuši pieci gadi un atskatāmies uz paveikto.

Situācija uz Vanšu tilta. Kamēr blakus ir vairākas pārāk platas joslas autotransportam, tikmēr gājējiem un velobraucējiem jādala telpa uz ietves. Kā ietve izskatās, redzams bildē.

Tilti un pārvadi

⁠Vanšu tilta sliktais stāvoklis tieši ietvei, pa kuru pārvietojas arī daudz velobraucēju, pasliktinājās tieši “restarta koalīcijas” laikā. Ietve drošības dēļsašaurināta līdz 1.2-1.8 m pie lielas gājēju un velobraucēju intenstitātes, pagaidu risinājums ar velojoslu uz platās brauktuves netiek atbalstīts, vienlaikus iepirkums un būvniecība projektam, kas paredz pārbūvēt tiltu, paredzot veloinfrastruktūru, tiek arvien vairāk atlikts, un nav īsti zināms, kad sāksies darbi. Tiek gaidīts arī Gaisa tilta un Gustava Zemgala pārvada remonts, uzlabojot apstākļus gājējiem un velobraucējiem, tomēr arī par to realizācijas termiņu nav zināms. Vienīgais tilts no visiem solītajiem, kuru ir sākuši pārbūvēt, ir tikai Zemitāna tilts.

Vienlaikus Gaisa, Vanšu un Zemitāna tilta projektā jau tagad redzam, ka iespējams tiks īstenotas kļūdas, kādas tās tika pieļautas Brasas tilta projektā – veidota infrastruktūra, kas motivē autovadītājus pārkāpt ātrumu, vienlaikus radot bīstamību mazākaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. No pozitīvā – tiks uzlabota veloinfrastruktūra un gājēju infrastruktūra visos tiltos, tomēr līdz tam gājējiem un velobraucējiem jāsadzīvo ar diezgan nožēlojamu infrastruktūru.

Tuneļi – cilvēkiem ar kustību traucējumiem nepārvarams šķērslis.

Tuneļi – Vide ap Centrālo staciju un 11. Novembra krastmala

13.janvāra ielā pie Centrālās stacijas gājējiem joprojām jāpārvietojas pa tuneļiem, un krustojumos nav ierīkotas gājēju pārejas. Tas nenodrošina ne vides pieejamību, ne ērtību, ne drošību pret kabatzagļiem. Visu 5 gadu laikā tā arī netika realizēta pat solītā gājēju pāreja pāri 13. janvāra ielai krustojumā ar Prāgas ielu, kas tagad tiek solīta vien kaut kad tuvāko gadu laikā. Arī par 13. janvāra ielas tālākas pārbūves konkrētiem termiņiem nekas nav konkrēti zināms. Pašā pilsētas centrā joprojām autotransports dominē pār gājējiem, kuru skaits tur ir lielāks. Arī 11.novembra krastmalā joprojām ir tunelis, lai šķērsotu ielu un nokļūtu uz sabiedriskā transporta pieturām, solījumi par gājēju ielu vismaz vasarās posmā no Vanšu līdz Akmens tiltam nav piepildījušies, tā joprojām izskatās pēc šosejas un nav patīkama ūdensmala, kur pavadīt laiku Vecrīgas tuvumā.

Brīvības iela – pelēka, ātra, bīstama, putekļaina. Cilvēkiem nepatīkama.

Maģistrālās centra ielas jeb Rīgas vizītkarte, diemžēl, kauna traips

Centra maģistrālās ielas ir nepievilcīgas. Tajās ir liela autosatiksme un ātrums, kas būtu jāmazina. Brīvības ielā nav patīkami apstākļi gājējiem, nav veloinfrastruktūras, sabiedriskā transporta joslu, koku, pēdējo gadu laikā nekas nav darīts, lai to uzlabotu. Čaka ielā it kā uz pagaidu laiku, bet visticamāk, ka vēl ļoti ilgi velojosla ir atstāta tikai vienā virzienā. Ziemeļaustrumu virzienā centrā joprojām iztrūkst normālas veloinfrastruktūras.Krišjāņa Barona ielā ir tikai rekomendējošā velojosla ar bruģi, kas ir nelīdzens un daļēji jau sadrupis, bet solījumi ierobežot autosatiksmi šajā ielā izrādījās tikai tukšas runas (vienīgais izdarītais darbs Barona ielā – tramvajiem tika ieviests “zaļais vilnis”, palielinot ātrumu). Solījumi par Tērbatas ielu kā gājēju ielu ir noklusuši un politiķiem vairs nešķiet aktuāli (pretēji iedzīvotājiem, kas mūsu aptaujā Tērbatas ielu kā gājēju ielu novērtēja kā 2020. gada labāko notikumu), vienlaikus tiek tikai runāts, ka Centrā jāpalielina pievilcība, lai cilvēki uz turieni vēlētos doties. Vecrīgā daudzās ielās netiek nodrošināta vides pieejamība, joprojām ir daudz autostāvvietu, kur liela daļa cilvēku var novietot automašīnas bez maksas (piemēram, elektroauto).

Gājēji izkāpuši no trolejbusi. Ietves nav, jāpārvietojas pa brauktuvi.

Satiksmes organizācija būvdarbu laikā

Gājēju un velobraucēju satiksmes organizācija būvdarbu laikā pat pilsētas centrā primāri tiek pakārtota tam, lai neciestu autovadītāju komforts, bet gājēji ir spiesti pārvietoties pa brauktuvi vai iet uz otru brauktuves pusi. To pierāda, piemēram, remontdarbi pie Skolas ielas 17 un citās vietās.

Autostāvvietas Hospitāļu ielā ir bez maksas. Rezultātā – visa iela vienmēr pilna, atrast brīvu vietu ir ļoti grūti. Autostāvvietās auto atstāj arī cilvēki, kuru auto izmanto reti. To viņi nedarītu, ja būtu kaut vai mazliet jāmaksā.

Autostāvvietu koncepcija⁠⁠

Lai gan ĀMD pasūtīja Autonovietņu koncepcijas izstrādi un tā tika pabeigta, dokuments ir noslepenots plašākai sabiedrībai, un Autostāvvietu koncepciju dzīvē pagaidām nav plānots ieviest – daudzās Rīgas vietās automašīnu ielas malā var novietot bez maksas un pie tam uz ilgstošu laiku, tādējādi bez maksas izmantojot pilsētas zemi. Pilsētas centrā stāvvietu cena ir par zemu, jo pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu, tomēr ilgtermiņā pilsētas centrā stāvvietu skaits ielu malās būtu jāsamazina. Rīgas dome turpina kropļot konkurenci, jo ar savu darbību rada neizdevīgus apstākļus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar autostāvvietu ieviešanu un iznomāšanu. 

RD aicina iedzīvotājus izmantot sabiedrisko transportu, taču neievieš tam sabiedriskā transporta joslu. Rezultātā – trolejbusi stāv auto radītajos sastrēgumos. Tas nemotivē iedzīvotājus pārsēsties uz sabiedrisko transportu.

Sabiedriskais transports

Ieguldījumi sabiedriskā transporta uzlabošanā tiek veikti lēni, lai gan pēdējos gados pozitīvi, ka dažas līnijas un pieturvietas pielāgotas zemās grīdas tramvaja vajadzībām un Ķengaragā top 7.tramvaja līnijas pagarinājums. Tā arī pagaidām nav plānots realizēt jau izstrādāto metrobusa projektu Dzelzavas ielā, kas cita kārtā paredzēja arī izbūvēt normālas ietves, veloceļu, gājēju pārejas, nodrošināt biežu sabiedriskā transporta savienojumu ar Sāgu/IKEA un Dreiliņu apkaimi, kas strauji attīstās. Joprojām trūkst sabiedriskā transporta joslu, īpaši Krišjāņa Valdemāra ielā, kur tās tā arī nav tikušas atbalstītas, līdz ar to sabiedriskais transports nav konkurētspējīgs pret privāto transportu. Pie tam sabiedriskā transporta maršruti kursē reti, un retāk nekā pirms 2020. gada. Nakts sabiedriskā transporta likvidēšana arī ir šīs koalīcijas atbildība un minimālajā programmā nakts transports 2025.gadā tiks atgriezts tikai kā pilotprojekts. Rīgā nav ūdens sabiedriskā transporta satiksmes, arī, piemēram, starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, kur nav tilta. Nav vienotas mēnešbiļetes ar vilcienu. Lai gan šovasar pilotprojektā plānots ieviest kopīgu Rīgas satiksmes un vilciena biļeti, joprojām var uzskatīt, ka vilciens nav integrēts Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā un kursē autonomi no tās. Pozitīvi, ka tiek izbūvēti mobilitātes punkti pie dzelzceļa stacijām, uzlabojot piekļūstamību tām.

Sastrēgumi pie skolām. Autodrūzma, kas rada bīstamību skolēniem.

Drošs ceļš uz skolu

Ārzemēs tiek īstenoti dažādi veidi kā uzlabot drošību pie skolām:Kvartālā, kurā atrodas skola, atvērt attiecīgo ielas posmu gājējiem jeb padarīt to par gājēju ielu.Kvartālā, kurā atrodas skola, atļaut attiecīgajā ielas posmā pārvietoties tikai gājējiem noteiktos laikos, kad ir paredzēta gājēju jeb skolēnu kustība. Ielas posmā mierināt satiksmi, ieviest dzīvojamo zonu, pacelt gājēju pārejas, novākt autostāvvietas, kas apgrūtina redzamību.

Rīgā programmas “Drošs ceļš uz skolu” ietvaros pārsvarā tiek uzstādītas tikai jaunas ceļazīmes par īslaicīgajām stāvvietām, bet praktiski nekas cits netiek darīts. Pērn programmas ietvaros tikai pie vienas skolas ātrumvalnis tika pārbūvēts par paceltu krustojumu, bet sistemātiski pacelti krustojumi un gājēju pārejas pie skolām netiek ieviestas.

 

Sadrupusi ietve gājējiem. Atjaunota brauktuve blakus

Ietve un veloinfrastruktūra

Daudzās Rīgas apkaimju  ielās iztrūkst ietve un veloinfrastruktūra, vai arī ietve ir šaura un ar sliktu segumu, kas piedevām netiek atjaunots pat, ja tas tiek atjaunots blakusesošajai brauktuvei. Jaunas ietves vai veloceļi tiek izbūvēti salīdzinoši nelielos posmos. Pozitīvi, ka tuvākajā laikā tiks realizēti ANM veloceļi Imantas (Piņķu, Babītes), Pļavnieku (Ulbrokas) un Ķekavas virzienā. Joprojām gan trūkst gājēju pāreju daudzos krustojumos, jaunas pārejas top ļoti nelielā skaitā. Arī sabiedriskā transporta pieturvietas pat ar lielu pasažieru skaitu joprojām netiek aprīkotas ar nojumēm. Jaunas nojumes pilsētā tika gaidītas gandrīz 4 gadus, un šogad beidzot tās tiek uzstādītas, lai gan ne visur. Satiksmes mierināšana tiek veikta gausi un tikai nedaudzās vietās. Joprojām pat tiek uzstādītas jaunas gājēju barjeras un to demontāža nenotiek

.

Attīstības departamenta izstrādātajos noteikumos diemžēl jābūvē šādi.

Jaunie projekti kā autoplači

Attīstītājiem joprojām tiek noteikts par pienākumu ierīkot noteiktu autostāvvietu skaitu uz tā paša zemesgabala, uz kura atrodas ēka, līdz ar to daudzos jaunajos dzīvojamajos projektos ēkas tiek ieskautas ar autostāvvietām.

2020. gadā informējām mūsu soc. tīklu sekotājus par Centra apkaimes projektu. 5 gadi pagājuši, bet diemžēl no tā realizācijas ne miņas.

Līdzdalības budžeta projektu konkurss

Rīgas dome ir ieviesusi sistēmu kā iedzīvotājiem pašiem noteikt, kādus vides uzlabojumus Rīgā īstenot.  Ideju projektus var iesniegt biedrības un privātpersonas. Šie projekti tiek izlikti Rīgas domes mājas lapā uz balsošanu. Un kuri projekti iegūst visvairāk balsu, tiek īstenoti. Laba ideja, bet diemžēl Rīgas dome ir apmuļķojusi nu jau divus projektu iesniedzējus – biedrības, kas ieguldot daudz laika (un pat savus privātos finansiālos līdzekļus), ir uzvarējušas Līdzdalības projektu konkursā. Neskatoties uz vajadzīgo balsu skaita savākšanu, šie projekti vai nu netiek īstenoti vai arī netiek īstenoti tā, kā aprakstīts projektu aprakstā. Rīgas centra attīstības biedrības projekts par Ģertrūdes apļa uzlabošanu nu jau gandrīz 6 gadus gaida savu īstenošanu. 

Joprojām lielākais fokuss pilsētai ir nevis uz mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību un sabiedriskā transporta uzlabošanu, bet uz lielajiem infrastruktūras projektiem, kas dod pienesumu primāri tikai autovadītājiem – piemēram, Austrumu maģistrāle, Kundziņsalas pārvads, Dienvidu tilta 4.kārta. Lai gan šie projekti ļauj novirzīt kravas transporta kustību, nekādi citi uzlabojumi maršrutos, kas iepriekš uzņēma kravas transporta plūsmu, nenotiek. Piemēram, Pērnavas ielā vairs nav kravas transporta tranzīta, bet, atjaunojot segumu, velojoslas tā arī ierīkotas netiks, lai gan tām pat ir gatava skice.