A-joslu nihilisms

Sabiedriskā transporta joslas ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kā nodrošināt sabiedriskā transporta konkurētspēju ar privāto autotransportu un prioritāti pilsētā. Rīgā ir vairākas sabiedriskā transporta joslas, tomēr pēdējos gados var vērot nepatīkamu tendenci, ka arvien vairāk autovadītāju tās ignorē. Sociālajos tīklos regulāri redzam sūdzības par to, ka atsevišķi autovadītāji izmanto sabiedriskā transporta joslu.

 

Lai saprastu, cik liela ir problēma un cik liela daļa autovadītāju brauc pa sabiedriskajam transportam paredzētajām joslām, aizvadītajās nedēļās veicām nelielu skaitīšanu – cik automašīnu pusstundas laikā pārkāpj CSN un brauc pa sabiedriskā transporta joslu.

Zemitāna tilts

Uz tilta abās pusēs visā tā garumā ierīkota sabiedriskā transporta josla. Diemžēl jāsaka, ka sastrēgumstundās nereti tā pat visā garumā bija piepildīta ar vieglajām un kravas automašīnām, kam pa šo joslu nevajadzētu braukt. Rezultātā sabiedriskais transports uz tilta pavada vismaz liekas 3-5 minūtes.

Pusstundas laikā pa šo joslu braucam saskaitījām 208 pārkāpējus:

Deglava iela

Uz Augusta Deglava ielas ierīkota sabiedriskā transporta josla īsi pirms tilta, kur sakarā ar remontdarbiem šobrīd ir viena josla centra virzienā. Sabiedriskā transporta josla ierīkota, lai sabiedriskajam transportam uz remontdarbu laiku būtu prioritāte un tiem nevajadzētu stāvēt kopējā sastrēgumā.  Diemžēl arī šeit pārkāpēju netrūkst.

Šeit pusstundas laikā saskaitījām 220 pārkāpējus:

Dzelzavas iela

Dzelzavas ielā viena no trim joslām atvēlēta sabiedriskajam transportam, diemžēl arī šeit netrūkst nekauņu, kas domā, ka ir gudrāki par pārējiem autovadītājiem un apbrauc garo sastrēgumu pa sabiedriskā transporta joslu:

Brīvības gatve

Šeit pusstundas laikā saskaitījām 72 pārkāpējus un jāsaka, ka lielākas problēmas par pārkāpējiem šeit trolejbusiem sagādā muļķīgā satiksmes organizācija, kur sabiedriskā transporta josla uz mirkli “pārtrūkst” un tad atkal parādās, kā rezultātā trolejbusi spiesti gaidīt aiz automašīnām, kas no divām joslām pārkārtojas uz vienu. Bet tomēr – vai autovadītājs, kurš apbrauc garo sastrēgumu pa sabiedriskā transporta joslu un tad pie tilta spraucas priekšā sastrēgumam ir gudrāks par pārējiem autovadītājiem, kas stāv sastrēgumā, vai arī tomēr nekauņa? Katrā gadījumā trolejbuss viņš pilnīgi noteikti nav:

Problēmas risinājums

Skaidrs, ka pie katras sabiedriskā transporta joslas policijas ekipāžu nenoliksi un tas arī nebūtu racionāli mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Laikā, kad cilvēku darba stundas kļūst arvien vērtīgākas un Rīgas reģionā vien trūkst 30% policistu, būtu muļķīgi mūsu vērtīgākajam resursam – cilvēkam veikt tik primitīvus darbus.

Tieši tāpēc jāskatās tehnoloģiju virzienā. Daudzās valstīs ārzemēs jau sen sabiedriskā transporta joslu izmantošanas pārkāpumi tiek fiksēti ar videokamerām, kas pārkāpuma video nosūta “pa gaisu” uz attiecīgo iestādi, kurai tad atliek tikai sagatavot un nosūtīt automašīnas īpašniekam pārkāpuma protokolu.

Piemēram, Ņujorkā cīņā ar neapzinīgiem autovadītājiem tiek pielietoti pat divi kameru risinājumi. Viens ir klasiskais “kamera virs A-joslas” risinājums, kur noteiktās vietās pie sabiedriskā transporta joslām izvietotas kameras fiksē pārkāpumus. Savukārt otrs risinājums ir kameras pašos autobusos, kas fiksē pārkāpumus:

Tā kā visi RS autobusi un trolejbusi jau ir aprīkoti ar videonovērošanas kamerām, šāds risinājums būtu viegli ieviešams arī Rīgā.

Nav gan arī tā, ka Latvijā viss ar šo jautājumu ir tikai slikti – ir arī labas ziņas. Pirmkārt, ir radīts un jau ilgstoši testēts pašmāju IT risinājums šādu pārkāpumu automātiskai fiksēšanai. Šīs kameras Rīgā un Liepājā pilotprojekta ietvaros uzstādīja uzņēmums “Latvijas Mobilais telefons”. Brīvības ielā kameru sistēma fiksēja autovadītājus, kas brauc pie aizliedzošā luksofora signāla vai brauc pa sabiedriskā transporta joslu:

Savukārt otrā labā ziņa ir tāda, ka Satiksmes ministrija šobrīd virza izmaiņas esošajos noteikumos, lai šādas automātiskās pārkāpumu fiksēšanas kameras varētu uzstādīt pašvaldības pašas un protokolus sagatavotu CSDD. Šādā gadījumā Valsts policijai atliktu tikai pārbaudīt, vai protokols ir pareizi sagatavots:

 

 

Aicinām atbildīgās iestādes Satiksmes un Iekšlietu ministrijā nekavēties ar šādas sistēmas ieviešanu, jo tas tikai un vienīgi uzlabos kārtību uz ceļiem un ietaupīs policijas resursus. Savukārt pašvaldības, sevišķi Rīgu, kur nihilisms ceļu satiksmes noteikumu ievērošanā ir vislielākais, aicinām jau laicīgi domāt par vietām, kur uzstādīt automātiskās CSN pārkāpumu novēršanas videokameras.