Vanšu tilts ir viens no svarīgākajiem Pārdaugavas savienojumiem ar pilsētas centru ne tikai autovadītājiem, bet arī daudziem velobraucējiem un gājējiem. Tilts atrodas pirmsavārijas stāvoklī, īpaši sliktā stāvoklī ir ietves. Jau kopš 2024.gada sākuma tilta ietves ir vēl vairāk sašaurinātas, pārvietojot pagaidu margas tālāk no tilta ārmalas, nu jau būtiski apgrūtinot velosatiksmes un gājēju līdzāspastāvēšanu. Vai varam uzskatīt, ka tilts parāda Rīgas īsto seju? Ko varētu darīt, lai uzlabotu šobrīdējo haotisko situāciju gājējiem un velosipēdistiem jau tagad, negaidot, kad sāksies tilta pārbūve?
Vanšu tilts ir visnoslogotākais velosipēdu un mikromobilitātes maršruts Rīgā, kuru pēc mūsu veloskaitīšanas datiem (skatīt attēlā) gada lielāko daļu izmanto vidēji 300 – 500 mikromobilitātes lietotāju sastrēgumstundā, un, pieņemot, ka sastrēgumstundā izbrauc 10% braucēju, tie ir vidēji 3000 – 5000 mikromobilitātes lietotāji diennaktī, izņemot sniega periodu. Uz tilta nav nodalītas veloinfrastruktūras un velobraucēji pārvietojas pa ietvēm, kur iet arī ne mazums gājēju, tostarp tūristi, studenti.
Šī brīža situācijā ar pārvietotajām margām izmantojamais ietves platums ir sarucis līdz 1,2 m pie apgaismes stabiem un 1,8 m posmos starp stabiem, kas ir pārāk maz pat, lai ērti samainītos gājēji pretējos virzienos, nemaz nerunājot par mikromobilitātes lietotājiem. 1,2 m ir mazāk par nepieciešamo vienvirziena velojoslas platumu. Palielinoties mikromobilitātes lietotāju skaitam, tuvojoties vasarai, potenciāli var rasties daudz bīstamu situāciju un konfliktsituāciju ar gājējiem. Jāatzīst, ka Vanšu tilta ietves ir īpašs izaicinājums slapjā laikā, jo uz tilta seguma krājas peļķes un sausām kājām šķērsot to praktiski nav iespējams.
Pašlaik izstrādes stadijā atrodas Vanšu tilta pārbūves būvprojekts, kas tostarp paredzētu atdalītas veloinfrastruktūras izbūvi. Ja projektēšana un būvniecība noritēs bez aizķeršanās, tilta pārbūvi paredzēts sākt 2025. gadā un pabeigt, agrākais, vien 2027. gada beigās. Tomēr arī līdz tam pastāv iespējas būtiski uzlabot gājēju un riteņbraucēju pārvietošanos, negaidot vairākus gadus un nesamazinot auto joslu skaitu. Bet kā?
Vanšu tilts tika būvēts pēc novecojušas izpratnes, paredzot pārāk platas brauktuves joslas, kas ļauj uz tilta viegli attīstīt lielāku ātrumu nekā paredzēts. Brauktuves platums ir vismaz 8.7 m, kas ir vismaz par 2 m vairāk nekā nepieciešams satiksmei divās joslās. Liekais platums labi redzams ziemā, kad brauktuves liekajā platībā uzkrājas sniegs.
Pagaidu variantā pirms tilta pārbūves ir iespējams pārmarķēt joslu platumu un ar pagaidu barjerām izveidot vismaz 1.5 m platu atdalītu veloceļu posmā, kur ietves platums ir būtiski sašaurināts. Kopumā 4 vietās būtu arī jādemontē atvairbarjeru posms un jāpielīdzina apmales. Risinājums atslogotu ietvi un riteņbraucējiem nodrošinātu ērtu veidu kā šķērsot tiltu, netraucējot gājējiem vai autobraucējiem uz brauktuves. Vienlaikus brauktuves joslu skaits netiktu samazināts, bet būtu nepieciešams samazināt atļauto braukšanas ātrumu uz 50 km/h abos virzienos, it īpaši ņemot vērā tilta pirmsavārijas stāvokli.
Ieskaties piedāvātajos risinājumos pirms un pēc!
Tilta puses šķērsgriezums – šobrīd un piedāvātais pagaidu risinājums
Piedāvātais risinājums ir pietiekami konservatīvs, jo ieteicamais optimālais joslu platums uz tilta būtu 3 m autotransporta joslai un 3.25 m joslai, kurā brauc arī sabiedriskais transports.
Līdzīgu pagaidu līdzekļu izmantošana uz tiltiem ir pasaulē plaši pieņemta prakse, lai uzlabotu pārvietošanos, negaidot dārgu pārbūvi. Šeit ir vien pāris piemēri no ārzemēm un arī no Rīgas:
Vai Rīga vēlas saglabāt šādu seju – aicināt gājējus un velosipēdistus saspiesties uz šauras un avārijas stāvoklī esošas ietves, kamēr turpat blakus ir neizmantoti plata brauktuve? Aicinām Rīgas domi un Ārtelpas un Mobilitātes departamentu rīkoties pēc iespējas ātrāk un ļaut pāri Vanšu tiltam nodrošināt pienācīgu mikromobilitātes un gājēju satiksmi!
Savukārt par Vanšu tilta pārbūves projektu lasi rakstu sērijas par Vanšu tiltu 2.daļā. Raksts tiks publicēts tuvākajā laikā.