Zemo emisiju zonas

Ievads

Šajā rakstā tiks analizēts, kas ir zemo emisiju zonas un kādam mērķim tās tiek veidotas. Rakstā tiks aplūkota teorētiska informācija no aktuālajām zinātniskajām publikācijām šajā jomā un sniegti praktiski piemēri no vietām, kur šādas zonas jau ir ieviestas.

Kas ir zemo emisiju zona?

Tās ir zonas, kurās transportlīdzekļi ar augstākām emisijām nedrīkst iebraukt vai par iebraukšanu tajās ir jāmaksā. [3]. Lielākoties tiek ieviests tieši šis modelis. Taču ir zonas, piemēram, Itālijas pilsētu vēsturiskie centri, kur zemo emisiju zonā nedrīkst iebraukt nekāda veida automašīnas. Šobrīd zemo emisiju zonas ir ieviestas Francijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Spānijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē [2].

2026. gada 1. janvārī Krakovā ieviesa zemo emisiju zonu, kas noklāj 60% no pilsētas. Benzīna auto nevarēs iebraukt ZEZ, ja tie neatbilst Euro 4 standartam vai ja tie ir ražoti pirms 2005. gada. Savukārt dīzeļdegvielas mašīnām ir jāatbilst Euro 6 standartam vai ražošanas gadam jābūt 2014. vai vēlākam.  Iebraukšanas kontrole tiks nodrošināta automātiski ar kamerām. Krakovā reģistrētiem iedzīvotājiem ir izņēmumi – viņi drīkstēs iebraukt ar jebkuru automobili, kas viņiem ir piederējis pirms 2025. gada 25. jūnija bez maksas.
ZEZ ierobežojumi neattiecas arī uz cilvēkiem:
• ar invaliditāti;
• pacientiem, kuri izmanto medicīniskos pakalpojumus;
• vēsturisko spēkratu īpašniekiem;
• un specializētiem transportlīdzekļiem.

Tiem, uz kuriem šis neattiecas, būs jāmaksā stundas maksa – 2,50 zloti (~0,60 EUR); dienas maksa 15 PLN (~5,60 EUR) vai jāizvēlas kāds no mēneša abonementiem. Tomēr pēc 2028. gada 31. decembra nebūs iespējams samaksāt par iebraukšanu, jo tiks ielaistas tikai tās mašīnas, kuras atbilst noteiktajiem kritērijiem. [16]

Pašreizējā situācija Rīgā

Kā zināms, raksta tapšanas laikā Rīgā vēl nav ieviesta zemo emisiju zona. Tomēr, kā liecina informācija Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā pie sadaļas PROJEKTI/ ZEMO EMISIJU ZONAS PROJEKTS RĪGĀ, šāda iecere pastāv jau kopš 2021. gada vasaras. Turpat var sekot līdzi projekta attīstības gaitai – laika skala vēsta par jau paveikto un no pievienotajām prezentācijām var gūt priekšstatu, kāda šī zona būs tad, kad tiks ieviesta. Īsumā aptverot mājaslapā minēto, secināms, ka tika veikti vairāki pasūtījumi datu ievākšanai par esošo situāciju un veidoti diskusiju pasākumi – vebināri, semināri un tamlīdzīgas tikšanās – kurās iesaistītās puses – uzņēmēju, iedzīvotāju, pilsētvides un mobilitātes organizāciju u.c. pārstāvji – tikās, lai izstrādātu kopīgu vīziju šim projektam. 2027. gads minēts kā projekta izpildes beigu datums, tomēr konkrēta informācija par projekta īstenošanas turpmāko gaitu mājaslapā nav atrodama. [4]

Avots: Prezentācija “Vebinārs par Zemo emisiju zonas projekta ieviešanu Rīgā”, RVP Pilsētas attīstības departaments, SIA “ERNST & YOUNG BALTIC “, SIA “ALPS ainavu darbnīca” (2025)

Tālākajā raksta sadaļā esam atspēkojuši galvenos mītus par zemo emisiju zonu.

Vai varēšu turpināt braukt caur centru, lai nokļūtu galamērķī?

Nav vēl pieņemts konkrēts scenārijs, bet lielākā daļa no aptaujātajiem iedzīvotājiem atbalstītu ierobežojumus tikai vispiesārņojošākajiem transportlīdzekļiem (skat. 1. attēlu). Ja tiek pieņemts šis variants un ja tavs auto būs atbilstošs pieņemtajiem ierobežojumiem, tad varēsi braukt bez izmaiņām, taču, ja tavs transports tiks klasificēts kā piesārņojošs, tad varēsi iebraukt par papildus samaksu.

Atbilstoši bāzes scenārijam ietekmēti tiktu tikai ap 20% no esošā autoparka, turklāt eksistē centra apbraukšanas iespējas.

Rīgā gaiss jau ir tīrs, kāpēc vajag samazināt izmešus?

Rīgā 2014.–2019. gadā veiktajos mērījumos tika pārsniegts PM10 augšējais piesārņojuma slieksnis, bet gada vidējā vērtība saglabājās normas robežās. Rīgā 2014., 2015. un 2017. gadā NO₂ vidējā vērtība novērojumu stacijā “Brīvības iela” pārsniedza gada normu, savukārt 2019. gadā tā bija normas robežās, kas pētījumā skaidrots ar remontdarbiem, kuru dēļ trīs braukšanas joslu vietā bija pieejama viena (skat. 2. attēlu) [5].

Pasaules mērogā transports rada 27 % no pilsētvides gaisa piesārņojuma [9], bet Rīgā tas veido 68,5 % no kopējām NO₂ emisijām un 15 % no PM10 emisijām [6]. Pēc zemo emisiju zonu ieviešanas Milānā, Londonā un Romā gaisa piesārņojums samazinājās par 11–35 %, savukārt sastrēgumi – par 20–37 % [1].

Gaisa piesārņojums izraisa oksidatīvo stresu, iekaisuma procesus un autonomās nervu sistēmas disbalansu, turklāt piesārņojuma daļiņas var tieši nonākt cilvēka organismā, tādējādi palielinot dažādu slimību risku [12]. PM10 izraisa negatīvu ietekmi uz respiratoro sistēmu – pētījumos konstatēta pozitīva korelācija starp PM10 koncentrāciju gaisā un astmas lēkmju biežumu [10]. Savukārt NO₂ un PM2,5 negatīvi ietekmē kardiovaskulāro sistēmu (išēmiskā sirds slimība, asinsspiediena paaugstināšanās, infarkts, sirds mazspēja u.c.) [11; 12; 13]. Slikta gaisa kvalitāte samazina dzīvildzi vidēji par 1,8 gadiem un pasaulē izraisa 4,2 miljonus nāves gadījumu gadā [7; 8; 9].

Zemo emisiju zona padarīs Rīgas centru nepievilcīgu uzņēmējiem!

Rīgas centrs ir blīvi apdzīvota zona. Tas nozīmē, ka komersantu tuvumā dzīvo daudz cilvēku, kuri īsā laikā var nokļūt pie pakalpojumu sniedzējiem, pārvietojoties kājām. Tieši šie iedzīvotāji veido centra kafejnīcu, veikalu un citu komersantu galveno klientūru. Savukārt intensīvas caurbraucošā autotransporta plūsmas padara vidi nepievilcīgu pastaigām, kas veicina to, ka centra iedzīvotāji izvēlas doties, piemēram, uz lielveikaliem, nevis iepirkties vietējos veikalos.

Labs apliecinājums šim ir “Pilsēta cilvēkiem” iniciatīva “Dzīvību Brīvības ielai” (skat. 3. attēlu)

Ja ieviesīs ZEZ, tad esošās šosejas ap centru tiks pārlieku noslogotas!

Lai arī satiksmes intensitāte apkārtējās teritorijās pieaugs, šis pieaugums būs relatīvi nenozīmīgs (skat. 4. attēlu). ZEZ ieviešana ne tikai mudinās autovadītājus izvēlēties alternatīvus maršrutus, bet arī veicinās sabiedriskā transporta un mikromobilitātes risinājumu izmantošanu, kas savukārt mazinās kopējo satiksmes noslodzi.

Pilsētās, kur jau ir izveidota ZEZ zona, iedzīvotāji par to ir neapmierināti un vēlas, lai tā tiktu likvidēta!

Kā jau marginālākām pārmaiņām pienākas, pirms to realizēšanas novērojama sabiedrības daļas neizpratne un uztraukums par iespējamām negatīvajām sekām. Tomēr ZEZ ir iniciatīva, no kuras labumu gūst ikviens, tāpēc pēc ieviešanas tā bauda lielu sabiedrības atbalstu.

Piemēram, Stokholmā ZEZ ieviesēji saskārās ar lielu pretestību, tāpēc vietējā pašvaldība izlēma ZEZ ieviest kā pagaidu eksperimentu un noteiktu laiku. Pēc eksperimenta beigām sastrēgumi un piesārņojums atgriezās, tāpēc mainījās cilvēku nostāja: iedzīvotāji pieņēma ZEZ un adaptējās tai!

ZEZ labi strādā citās pilsētās, bet Rīgas infrastruktūra nav tam piemērota!

Rīgā ir ļoti labvēlīgi apstākļi ZEZ ieviešanai. Plānotajai ZEZ ir dabīgs “mūris” – dzelzceļš un Daugava. Vietu, šo “mūru” šķērsošanai (tiltu) ir minimāli tāpēc pie tiem veidojas sastrēgumi, kas apgrūtina satiksmi lielai daļai pilsētnieku. ZEZ spētu efektīvi mazināt caurplūstošo satiksmi, kas līdz ar to drastiski mazinātu sastrēgumus.

ZEZ ir pamatoti veidot tikai lielās pilsētās, piemēram, Londonā. Rīga ir par mazu priekš ZEZ!

To, ka Rīga ir gana liela pilsēta ZEZ ieviešanai, var secināt no tā, ka Rīgas centrā īpaši aktuālas ir problēmas — sastrēgumi un piesārņojums — kuras ZEZ var palīdzēt risināt.

Nav taisnība, ka līdz šim ZEZ ir ieviestas tikai pasaules līmeņa metropolēs. Piemēram, Norvēģijas pilsētā Bergenā šāda zona veiksmīgi darbojas jau 14 gadus, bet Vācijas pilsētā Leipcigā — jau 15 gadus.

Ieviest ZEZ nozīmē vienkārši aizliegt iebraukt ar auto centrā!

Veiksmīga ZEZ iespējama tikai tad, ja paralēli ierobežojumiem tiek attīstītas ērtas un drošas alternatīvas. Tas nozīmē attīstīt sabiedrisko transportu un veloinfrastruktūru.

ZEZ neizmainīs rīdzinieku paradumus. Tas ir tikai veids, kā iekasēt papildu naudu no iedzīvotājiem!

ZEZ jau veiksmīgi darbojas citās Eiropas pilsētās: Malmē, Briselē, Seviļā, Milānā un citās. Statistikas dati liecina, ka šajās pilsētās pēc ZEZ ieviešanas samazinājušies sastrēgumi, samazinājies piesārņojums, un kopumā iedzīvotāji ir pielāgojušies izmaiņām. Nav pamata uzskatīt, ka Rīgā situācija būs citāda.

Atsauces:

1. Ku, Donggyun & Bencekri, Madiha & Kim, Jooyoung & Lee, Shinhae & Lee, Seungjae. (2020). Review of European Low Emission Zone Policy. Chemical Engineering Transactions. 78. 78, 241-246. 10.3303/CET2078041. 
2. European Consumers Organisation.  Environmental zones in Europe. Retrieved January 18, 2026, from https://www.europe-consommateurs.eu/en/travelling-motor-vehicles/motor-vehicles/environmental-zones-in-europe.html 
3. Sadler Consultants Europe GmbH. Low emission zones – Urban vehicle access regulations. Urban Access Regulations in Europe. Retrieved January 18, 2026, from https://urbanaccessregulations.eu/low-emission-zones-main
4. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.  Zemo emisiju zonas projekts Rīgā. Retrieved January 18, 2026, from https://www.rdpad.lv/portfolio/zemo-emisiju-zonas-projekts-riga/ 
5. Rīgas pašvaldība. (2021). Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2021–2025 (Nr. 1109). Retrieved January 18, 2026, from https://mvd.riga.lv/uploads/videgaiss/GKURP%202025/02_Programma_2021-2025_Nr.1109.pdf
6. Likumi.lv. (2020). Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam. Retrieved January 18, 2026, from https://likumi.lv/ta/id/314078#piel5
7. World Health Organization. Air pollution. WHO. Retrieved January 18, 2026, from https://www.who.int/health-topics/air-pollution#tab=tab_1 °
8. World Health Organization. Ambient (outdoor) air quality and health (Fact sheet). WHO. Retrieved January 18, 2026, from https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/ambient-(outdoor)-air-quality-and-health 
9. UITP – International Association of Public Transport. (2025, April). Low Emission Zone: Key takeaways from early adopters. Retrieved January 18, 2026, from https://www.uitp.org/wp-content/uploads/sites/7/2025/04/Low-Emission-Zone-Key-takeways-from-early-adaptors.pdf 
10. Weinmayr, G., Romeo, E., De Sario, M., Weiland, S. K., & Forastiere, F. (2010). Short-term effects of PM10 and NO2 on respiratory health among children with asthma or asthma-like symptoms: a systematic review and meta-analysis. Environmental health perspectives, 118(4), 449–457. https://doi.org/10.1289/ehp.0900844
11.  Jia, Y., Lin, Z., He, Z., Li, C., Zhang, Y., Wang, J., Liu, F., Li, J., Huang, K., Cao, J., Gong, X., Lu, X., & Chen, S. (2023). Effect of Air Pollution on Heart Failure: Systematic Review and Meta-Analysis. Environmental health perspectives, 131(7), 76001. https://doi.org/10.1289/EHP11506
12. de Bont, J., Jaganathan, S., Dahlquist, M., Persson, Å., Stafoggia, M., & Ljungman, P. (2022). Ambient air pollution and cardiovascular diseases: An umbrella review of systematic reviews and meta-analyses. Journal of internal medicine, 291(6), 779–800. https://doi.org/10.1111/joim.13467
13. Fábio Hech Dominski, Joaquim Henrique Lorenzetti Branco, Giorgio Buonanno, Luca Stabile , Manuel Gameiro da Silva , Alexandro Andrade (2021).  Effects of air pollution on health: A mapping review of systematic reviews and meta-analyses https://doi.org/10.1016/j.envres.2021.111487
14. Green-Zones.eu.  Bergen – low emission zone. Retrieved January 22, 2026 from https://www.green-zones.eu. 
15. STV News. New poll shows increasing support for low emission zones across Scotland. Retrieved January 22, 2026 from New poll shows increasing support for Low Emission Zones across Scotland  | STV News
16. ZTP Kraków. LEZ in Krakow / System – LEZ requirements. Retrieved January 23, 2026 from LEZ in Krakow / System – ZTP Kraków