2020. gads “Pilsēta cilvēkiem”

Aizvadītais gads iesākās ļoti cerīgi – notika trīs gājēju ielu eksperimenti Tērbatas, Ģertrūdes un Blaumaņa ielā, kuros aktīvi piedalījāmies – gan veicot pētījumus par plūsmām, gan organizējot pasākumus.  Rezultāti bija pārliecinoši, un, neraugoties uz drēgno laiku, gājēju ielu eksperimenti bija izdevušies – piemēram, Tērbatas gājēju ielas apmeklētība 4. janvārī atkarībā no dienas stundas palielinājās no 133% līdz pat 265%. Tāpat lielākā daļa mazo uzņēmēju varēja priecāties par apgrozījuma pieaugumu. Šie eksperimenti bija pamats vēlākam eksperimentam Tērbatas ielā, kur iela par gājēju ielu tika pārvērsta jau uz veselu mēnesi.

“Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis Oto Ozols kopā ar Rīgas mēru Oļegu Burovu 2020. gada 4. janvārī svinīgi atklāj Tērbatas gājēju ielas eksperimentu.

Tāpat gada sākumā kopā ar Latvijas tirgotāju asociāciju izstrādājām priekšlikumus preču piegādes stāvvietu ierīkošanai Rīgā:

“Pilsēta cilvēkiem” un Latvijas Tirgotāju asociācijas piedāvātā krustojumu sakārtošanas shēma

Mūsu ierosinājums beidzot sasniedza dzirdīgas ausis un jau vasarā Rīgā parādījās pirmās jaunās preču piegādes stāvvietas. Ja 2019. gadā Rīgas centrālajā daļā bija tikai 12 preču piegādes stāvvietas, tad 2020. gadā preču piegāžu stāvvietu skaits palielinājās par vairākiem desmitiem, atvieglojot darbu preču piegādātājiem un samazinot gadījumus, kad tiek bloķētas ietves vai veloceļi.

Viena no jaunajām preču piegādes stāvvietām Pērses ielā pie K. Barona ielas

Vasaras otrajā pusē Rīgā aprises ieguva divi projekti, kuru realizācijā projektēšanas stadijā iesaistījāmies arī mēs, tādēļ beidzot Rīgā ir veloinfrastruktūra, par kuru varam teikt – Eiropas līmeņa veloceļš. Krasta ielas veloceļa projektā ir daudzi risinājumi, kas Rīgā līdz šim vēl nebija pielietoti – slīpais bortakmens, kas atdala ietvi no veloceļa, pieturvietu apbraukšanas risinājumi, veloceļš nepārtrūkst pirms katras iebrauktuves.

Tāpat no projektiem pērn realizēts Sporta ielas renovācijas projekts, kurā arī parādījās Rīgai neraksturīgi risinājumi – fiziski, ar atdurēm nodalītas velojoslas, paceltais krustojums, Kopenhāgenas tipa iekrāsota velojoslas trajektorija, brauktuves sašaurinājums pie gājēju pārejas. Nākamgad šim projektam tiks realizēts turpinājums Bruņinieku ielā, un no Skanstes līdz Avotiem būs iespējams ērti un droši 10 minūšu laikā aizbraukt ar velosipēdu.

Jūnijā mūsu valdes loceklis Oto Ozols piedalījās lielajā LTV raidījuma “1:1” intervijā, kur plašākai auditorijai pastāstīja par mūsu idejām un kāpēc mēs par tām iestājamies. Interviju pilnā garumā vari noskatīties LTV mājaslapā (saite).

2020. gads Rīgas vēstures grāmatās diemžēl iekrāsojies arī ar neatgriezenisku zaudējumu. Kopā ar Teikas aktīvistiem ar visdažādākajiem paņēmieniem centāmies pasargāt Teikas Marsa parku no nozāģēšanas. 2019. gada nogalē savācām vairāk nekā 15 000 parakstus pret parka nozāģēšanu, gan tiekoties ar varas pārstāvjiem un kokus aizstāvot Saeimas komisijās, gan rīkojot vērienīgu piketu Brīvības ielā no parka līdz Brīvības laukumam, gan visu vasaru raidot tiešraidi no Marsa parka, lai palīdzētu nepieciešamības gadījumā operatīvi aizstāvēt kokus, gan citus pasākumus. Tomēr Marsa parkam nekas nepalīdzeja un dienu pēc Rīgas domes vēlēšanām, kurās rīdzinieki nobalsoja par pārmaiņām, parks tika brutāli nozāģēts.

RIP Marsa parks

Runājot par pārmaiņām Rīgas domē – pirms vēlēšanām aicinājām visu partiju mēra amata kandidātus uz intervijām, kurās uzdevām jautājumus par pilsētvidi un satiksmi. Visas intervijas gan video formātā, gan transskribētas publicējām mūsu mājaslapā un sociālajos tīklos, dodot iespēju rīdziniekiem izlemt, kurš no mēra amata kandidātiem ir kompetentākais šajā pilsētai tik svarīgajā jomā un par kuru labāk nebalsot. Šajā projektā ieguldījām vairāk nekā 100 darba stundas, tādēļ aicinām ar to iepazīties, ja vēl neesat to redzējuši: https://www.pilsetacilvekiem.lv/rigas-velesanas-2020-par-ko-balsot/

Rudenī Rīgā parādījās vēl kāds mūsu darba auglis – pirmās nepārtrauktās ietves Rīgā, A. Čaka ielā. Par šo principu, kas ir tik svarīgs satiksmes drošībai un gājēju ērtībai, rakstījām jau pirms vairākiem gadiem rakstā “Kā veidot drošas ietves?“. A. Čaka ielas projektā, pateicoties labai sadarbībai ar RDSD un projektētājiem, radās iespēja šādu risinājumu ieviest arī dzīvē un nu vismaz vienā ielā Rīgā šķērsielas slapjdraņķa laikā iespējams šķērsot sausām kājām, jo gājēju šķērsošanas vietās nav izveidojušās mūžīgās peļķes:

Viens no jautājumiem, kuru Rīgas domes mēra amata kandidātu intervijās uzdevam potenciālajiem Rīgas mēriem, bija saistīts ar VIP autostāvvietu atļaujām. Intervijas parādīja, ka vairums kandidātu nav gatavi atteikties no šīs privilēģijas. Tomēr, lai Rīga mainītos uz labo pusi, ir svarīgi, lai deputāti sāktu ar sevi, tādēļ uzsākām parakstu vākšanu par šo VIP autostāvvietu atļauju aizvietošanu ar ilgtspējīgākiem un cilvēkiem draudzīgākiem risinājumiem. Līdzīgu parakstu vākšanu reizē sākām par Saeimas deputātu transporta kompensāciju izmaiņām. Iniciatīvai par Rīgas domes deputātu VIP stāvvietu aizvietošanu savācām vairāk nekā 6400 parakstus un iniciatīva jau daļēji ir ieviesta Rīgas domē un VIP autostāvvietu atļaujas deputātiem vairs nepienākas. Tomēr iniciatīvu pilnā apmērā domes deputāti publiskās sēdēs vēl nav skatījuši, tādēļ turpinājums šajā simboliskajā jautājumā vēl sekos. Savukārt attiecībā uz Saeimas deputātu transporta kompensācijām arī savācām nepieciešamo parakstu skaitu un vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu jau ir iesniegti Saeimā, kur attiecīgajā komisijā to sāks izskatīt jau šomēnes.

Gada nogalē sagatavojām un iesniedzām Rīgas domei aicinājumu paredzēt finansējumu 2021. gada budžetā 18 veidu mazajiem darbiem, kur ar nelielu finansējumu iespējams liels uzlabojums mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku labā. Aicinājām paredzēt finansējumu šādiem darbiem:

1. Bīstamo gājēju pāreju sakārtošana
2. Satiksmes mierināšana dzīvojamajās zonās
3. Esošo velojoslu norobežošana ar gumijas atdurēm un stabiņiem
4. Ietvju apmaļu pieasfaltēšana
5. Apmaļu likvidēšana veloinfrastruktūrai
6. Ietvju atbrīvošana no autostāvvietām
7. Koplietošanas auto stāvvietu maksas samazināšana “Rīgas Satiksmes” stāvvietās
8. Mobilitātes punktu ierīkošana skrejriteņiem, velosipēdiem
9. Luksoforu ciklu pārskatīšana gājējiem
10. Pogu luksoforu gaidīšanas laika pārskatīšana
11. Pogu likvidēšana velosipēdu luksoforiem
12. 824. papildzīmju uzstādīšana ielās ar sabiedriskā transporta joslām, ja blakus nav veloceļa.
13. Metāla stabiņu uzstādīšana uz ietvēm
14. Soliņu uzstādīšana sabiedriskā transporta pieturās un ielās, kur nebrauc sabiedriskais transports
15. Gājēju pāreju ierīkošana blakus gājēju tuneļiem
16. Gājēju barjeru likvidēšana
17. Vienvirziena ielās atļaut divvirzienu velosatiksmi
18. Gājēju pārejās vēsturiskā bruģa vietā uzstādīt līdzenu bruģi

Ar pilnu darbu aprakstu vari iepazīties šeit: Mazie_darbi_2021.pdf

Pašā gada nogalē sociālajā tīklā “Facebook” sasniedzām apaļu atbalstītāju skaitu – 20 000.

Tieši jūs, mūsu dārgie atbalstītāji, esat panākuši to, ka atbildīgās iestādes un politiķi ar katru gadu arvien vairāk ieklausās mūsu idejās, un pilsētvides uzlabojumi Rīgā nu jau kļuvuši par ikdienu. Sākot no drošākām gājēju pārejām un beidzot ar Eiropas līmeņa veloinfrastruktūru Krasta un Sporta ielā.

Tas viss noticis tikai pateicoties jūsu aktivitātei – sākot no visvienkāršākā klikšķa “man patīk” un “dalīties” mūsu rakstiem un beidzot ar reāla iesnieguma vai vēstules uzrakstīšanu Rīgas domei vai deputātiem ar lūgumu risināt pilsētvides problēmas.

Aicinām turpināt tikpat aktīvi cilvēcīgas pilsētvides ideju nešanu Latvijā un nebaidīties spert arī solīti tālāk – pievienoties mūsu biedrībai!
Pievienojies mums un kopā būsim vēl stiprāki! 💪

Un visbeidzot esam nonākuši pie interesantākās sadaļas un noskaidrosim, kurš mūsu lasītāju ieskatā ir bijis gada pozitīvākais notikums.

2020. gada TOP pilsētvides notikumi

28. vieta – 46 balsis

Raiņa ielas renovācija Talsos – ierīkoti kvalitatīvi vienvirziena veloceļi abās brauktuves pusēs, labi pieturvietu risinājumi un veloceļi ir bez apmalēm krustojumos, nodrošinot komfortablu braukšanu. 🔗

27. vieta – 57 balsis

Satiksmes mierināšana un velojoslu ierīkošana Rīgas ielā Siguldā – šis projekts ir vērā ņemams ar to, ka ielas pārbūve veikta tikai kritiskākajā punktā pie krustojuma un gājēju pārejas, nedaudz paplašinot brauktuvi, lai varētu ierīkot gājēju drošības saliņu. Šis ir lielisks piemērs tam, ka lai uzlabotu drošību nav nepieciešams veikt dārgas ielas pārbūves visā ielas garumā un pārbūvi var veikt tikai svarīgākajos punktos. 🔗

26. vieta – 59 balsis

Satiksmes mierināšana Rožu ielā Siguldā – ar Latvijai inovatīvu risinājumu satiksmes mierināšanā klajā nāca Sigulda – tur Rožu ielā uz brauktuves izveidotas saliņas, kas neļauj autovadītajiem ielu izbraukt taisni un ātri. Šī ir laba alternatīva daudz dārgākajiem asfalta ātrumvaļņiem. 🔗

25. vieta – 71 balss

Loka maģistrāles rekonstrukcija Jelgavā – lai gan līdz šim Jelgava nevarēja lepoties ar Eiropas līmenim atbilstošu veloinfrastruktūru, tomēr 2020. gadā beidzot Jelgava pārsteidza, Loka maģistrāles rekonstrukcijas ietvaros tur izbūvējot tiešām labu veloinfrastruktūru ar labiem pieturvietu un krustojumu risinājumiem. 🔗

24. vieta – 84 balsis

Gājēju un veloceļš no Imantas uz Babīti – realizēts svarīgs savienojums no Rīgas robežas uz Babīti. Lai gan savienojums labs, un veloceļš izveidots kvalitatīvs, diemžēl Rīgas pusē līdz veloceļam ved tikai taciņa, tādēļ to nevar pilnvērtīgi izmantot. 🔗

23. vieta – 87 balsis

Preču piegādes stāvvietas – gada sākumā kopā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju vērsāmies Rīgas domē ar saviem priekšlikumiem, lai Rīgā tiktu ierīkotas stāvvietas preču piegādēm. Mūsu priekšlikums tika uzklausīts, un Rīgā parādījās vairāki desmiti jaunu preču piegādes stāvvietu, atvieglojot darbu preču piegādātājiem. 🔗

22. vieta – 88 balsis

Cēsu satiksmes drošības uzlabošana – arī mazas pilsētas var konkurēt ar Rīgu, veicot satiksmes organizācijas uzlabošanu neskaitāmos krustojumos un ielās ar lētu pagaidu līdzekļu – stabiņu un pārvietojamo ceļa zīmju palīdzību. Cilvēku drošība un veselība ir svarīga jau šodien, tādēļ ir apsveicams Cēsu lēmums negaidīt ielu renovācijas, bet jau šodien ar ātriem un lētiem līdzekļiem uzlabot drošību Cēsu ielās. 🔗

21. vieta – 90 balsis

Gājēju un velosipēdistu skaitītājs Brīvības gatvē – 2020. gada vidū Brīvības gatvē tika atklāts pirmais gājēju un velosipēdistu skaitītājs Rīgā. Pusgada laikā saskaitīts 291 tūkstotis velosipēdistu un 373 tūkstoši gājēju. 🔗

20. vieta – 91 balss

Origo pazemes velonovietnes – ar lielisku piemēru pērn izcēlās t/c Origo, savā jaunajā pazemes stāvvietā ierīkojot vairākus desmitus velonovietņu un ierīkojot uz tām veloceļu. Šis ir labs piemērs visiem pārējiem nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas veido jaunas pazemes stāvvietas. 🔗

19. vieta – 100 balsis

Čiekurkalna “neiespējamā” gājēju pāreja – pērn Čiekurkalnā parādījās jauna gājēju pāreja Čiekurkalna 1. līnijā. Šī gājēju pāreja ir īpaša ar to, ka pirms pāris gadiem to jau bija ierīkojuši vietējie iedzīvotāji. Tiesa – nesaskaņoti, jo Rīgas dome tolaik stāstīja, ka bez ielas pārbūves šādas pārejas izbūve nav iespējama… 🔗

18. vieta – 117 balsis

Rotācijas aplis Čiekurkalnā – pirms pāris gadiem Čiekurkalna piecu ielu krustojumā aktīvisti uzkrāsoja savu rotācijas apli, tādējādi pierādot, ka Rīgas domes apgalvojums, ka šeit ir par maz vietas rotācijas apļa ierīkošanai, ir nepatiesība. Toreiz Rīgas dome nelegālo apli nodzēsa. 2020. gadā Rīgas domes Satiksmes departaments apli atjaunoja – nu tas ir legāls un papildināts ar gājēju pārejām. Izcils stāsts par to, kā taktiskais urbānisms palīdz uzlabot satiksmes drošību un pilsētvidi. 🔗

17. vieta – 120 balsis

VIP stāvvietu nomaiņa pret E-talonu Rīgas domē – ar iniciatīvu “NO VIP STĀVVIETĀM – UZ SABIEDRISKO TRANSPORTU!” savācam gandrīz 6000 parakstu un kopā ar jums, dārgie lasītāji, panācām, ka Rīgas domē vairs šie VIP stāvvietu abonementi varis netiek lietoti. 🔗

16. vieta – 124 balsis

Cēsu pacelto gājēju pāreju risinājums – ar atjautīgu risinājumu, kā bez lietusūdens sistēmas pārbūves ierīkot paceltās gājēju pārejas, klajā nākušas Cēsis. Jaunās pārejas ir ne vien krietni ērtākas gājējiem, sevišķi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet ir arī piemērotas braukšanai ar auto vienmērīgā maksimāli atļautajā 30 km/h ātrumā, tādējādi ļaujot autovadītajiem braukt lieki nebremzējot un pēc tam – negāzējot, kā tas nereti ir pie asākiem ātrumvaļņiem. 🔗

15. vieta – 126 balsis

Pirmā veloiela Latvijā, Siguldā – vēl viena inovatīva ideja Siguldā bija no Nīderlandes pārņemtā veloiela. Tas ir labs kompromisa variants, kā neierobežojot iespēju ielā braukt ar automašīnu un saglabājot autostāvvietas, organizēt automašīnu un velosipēdu mierīgu līdzās pastāvēšanu. 🔗

14. vieta – 141 balss

Zemitāna tilta velojoslas – gada sākumā Rīgā bija nolemts aktīvi sekot citu Eiropas valstu piemēram un Covid-19 krīzes laikā veidot pagaidu velojoslas. No šīs idejas rezultātā čiks vien iznāca un kārtējo reizi pierādījām, ka bez liekas birokrātijas nevaram – ja pat pedantiskajā Vācijā, Berlīnē, pagaidu velojoslas tika ierīkotas maks. 40 dienu laikā kopš idejas par tām, tad Rīgā tā arī visas vasaras laikā nespējām ierīkot nevienu plānoto pagaidu velojoslu. Tomēr viens labums galarezultātā no visa tapa – balstoties uz izstrādātajiem projektiem, decembrī tika ierīkotas velojoslas uz Zemitāna tilta, un beidzot šo tiltu iespējams šķērsot arī nebraucot ar automašīnu vai sabiedrisko transportu. 🔗

13. vieta – 142 balsis

Autostāvvietu aizvākšana no ietves Avotu ielā – 2020. gadā mums beidzot izdevās panākt to, ka Rīgas dome pārveido autostāvvietas Avotu ielā, tās no ietves pārvietojot uz brauktuvi. 🔗

12. vieta – 145 balsis

A. Čaka ielas paceltie krustojumi – viena no lietām, ko mums izdevās panākt A. Čaka ielas projektēšanā, bija pirmo pacelto T-veida krustojumu ieviešana Rīgā. Šādi krustojumi ir ne vien drošāki, bet jau šoziem pierādījuši sevi kā daudz ērtāki gājējiem, jo vairs nav jābrien caur sniega un sāls šļuru, kas citos krustojumos ziemas laikā ir ikdiena. 🔗

11. vieta – 147 balsis

Gājēju pāreju drošības uzlabošana Rīgā – pērn kā vēl nekad veikti drošības uzlabojumi uz gājēju pārejām – uzlabota drošība gājēju pārejām vairāk nekā 20 vietās. Protams, ir vieta uzlabojumiem, piemēram, visās vietās pirms saliņām būtu jāuzstāda šķēršļa apbraukšanas ceļa zīme, tomēr šis ir liels solis pareizajā virzienā, kas šogad jāturpina vēl intensīvāk, lai Rīgā visas gājēju pārejas būtu gājējiem drošas. 🔗

10. vieta – 150 balsis

30 km/h zonas ieviešana Āgenskalnā – ieviesta plaša 30 km/h zona Āgenskalnā ielās, kuras atrodas teritorijā starp Kalnciema ielu, Raņķa dambi, Uzvaras parku, Bāriņu ielu, Nometņu ielu, Lapu ielu, Melnsila ielu. Līdz ar to Rīga pievienojusies arvien augošajam Eiropas pilsētu skaitam, kas ievieš plašas 30 km/h zonas, lai uzlabotu satiksmes drošību un dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. 🔗

9. vieta – 160 balsis

Sporta ielas renovācija – vēl viens 2020. gada projekts, kurā projektēšanā savu roku pielikām arī mēs, bija Sporta ielas renovācija. Tās ietvaros uz ielas rasta vieta gan drošām, no autosatiksmes nodalītām, velojoslām, gan paceltajiem krustojumiem, gan brauktuvju sašaurinājumiem krustojumos. Turpinājums sekos jau šogad Bruņinieku ielā, kur ar līdzīgiem risinājumiem velojoslas turpināsies līdz pat Avotiem, tādejādi savienojot Skansti ar pilsētas centru un Avotu apkaimi. 🔗

8. vieta – 166 balsis

Autostāvvietu aizvākšana no ietves Blaumaņa ielā – 2020. gadā mums kopā ar Rīgas Centra attīstības biedrību beidzot izdevās panākt autostāvvietu pārvietošanu no ietves uz brauktuves Blaumaņa ielā, pārliecinot RDSD, ka tas nav efektīvākais, drošākais un labākais ietvju pielietojums. 🔗

7. vieta – 183 balsis

Gājēju ielu eksperimenti ziemā Tērbatas, Blaumaņa un Ģertrūdes ielā – gada sākumā Rīgas dome sarīkoja vēl nebijušus eksperimentus – nedēļas nogalē uz vienu dienu slēdzot autosatiksmi vienā centra ielā. Šie pasākumi ļāva rīdziniekiem iztēloties, ka Rīga var būt citādāka, un kopumā uzskatāmi par veiksmes stāstu, jo pat drēgnā ziemā ielas bija gājēju pilnas, kā rezultātā pavasarī vienā no ielām jau tika rīkots ilgāka termiņa gājēju ielas notikums. 🔗

6. vieta – 195 balsis

Dižstādu stādīšana Krasta ielā un citur Rīgā – 2020. gadā Rīgā kā vēl nekad stādīti dižstādi – gan pavasarī vairākās Rīgas ielās, gan vasarā Krasta ielā, kur iestādīti vairāk nekā 100 dižstādi. Ceram, ka šī tendence turpināsies, jo deficīts iestādīto/nocirsto koku skaitā diemžēl joprojām saglabājas. 🔗

5. vieta – 210 balsis

Krasta ielas veloceļš – pērn beidzot realizēts arī Krasta ielas veloceļa projekts. Lai gan tam bija jābūt realizētam jau pagājušogad kopā ar brauktuvi, tomēr mūsu pretenziju dēļ oriģinālais projekts tika pārstrādāts un gadu vēlāk tika realizēts tiešām kvalitatīvs Eiropas līmeņa veloceļš. 🔗

4. vieta – 225 balsis

Velojoslu fiziska nodalīšana ar stabiņiem Lāčplēša ielā – gada nogalē ar atdurēm un stabiņiem fiziski tika norobežotas velojoslas Lāčplēša ielā. Tas ievērojami uzlabojis gan pārvietošanās drošību, gan braukšanas apstākļus ziemā, jo velojoslas nu iespējams kvalitatīvi notīrīt un tās netiek visu laiku piebraukātas ar sniegu no automašīnām. 🔗

3. vieta – 238 balsis

2019. gada sākumā stāstījām par to, cik maz izmaksā gājēju drošības un ērtības uzlabošana, kā piemēru minot trūkstošo gājēju pāreju K. Valdemāra ielā pār nobrauktuvi no Vanšu tilta. 2020. gadā Rīgas dome beidzot šeit gājēju pāreju ierīkoja – gandrīz 1:1 kā mūsu vizualizācijā. 🔗

2. vieta – 243 balsis

Lielu plusu par uzdrīkstēšanos pagājušajā gadā ieguva Rīgas dome, uzsākot A. Čaka ielas eksperimentu. Lai gan eksperimentu vēl nevaram saukt par veiksmīgu, jo nav realizēti uzlabojumi sabiedriskā transporta kustībai un ērtumam (pieturvietu platformas un tranzīta autosatiksmes ierobežošana ielas centra daļā), tomēr ieviestās velojoslas sevi jau ir pilnībā attaisnojušas ielas iedzīvotāju un gājēju apstākļu uzlabošanā – iela kļuvusi klusāka, gājējus vairs neapšļāc gar ietvi braucošais transports, jo velojosla veido buferjoslu. Šī buferjosla būs par pamatu, lai jau šogad ielā beidzot parādītos arī koki un pirmās āra kafejnīcas pēdējo vairāk neka 10 gadu laikā. 🔗

1. vieta – 246 balsis

 

2020. gada vasarā Tērbatas ielā notika mēnesi garš pilsētvides eksperiments, kura laika iela tika slēgta tranzīta autosatiksmei un nodota gājēju rīcībā. Rīdziniekiem veselu mēnesi bija iespēja iepazīties ar to, kāda iela varētu būt, ja tā kļūtu par gājēju ielu. 🔗

 

Mūsu darbības iepriekšējo gadu atskati:

2019. gads “Pilsēta cilvēkiem”

 

2018. gads “Pilsēta cilvēkiem”

2017. gads “Pilsēta cilvēkiem”

2016. gads “Pilsēta cilvēkiem”