Ģeometriju neapmānīsi – ielas Rīgas centrā ir tik platas, cik tās ir, un tās spēj pārvietot noteiktu maksimālo transportlīdzekļu skaitu. Tāpēc šī ierobežotā vieta ir jācenšas izmantot maksimāli efektīvi. Braucot viens savā automašīnā, tu, iespējams, pukojies: “Atkal tas trolejbuss man lien priekšā,” un domā, ka visa sastrēgumu sakne slēpjas lēnajos trolejbusos. “Un viens trolejbuss traucē normāli braukt vismaz 10 aiz viņa stāvošajām automašīnām!” Tomēr, visticamāk, tu aizmirsti vienu lietu – tu savā automašīnā sēdi viens, labākajā gadījumā ar partneri blakus. Tikmēr trolejbusā, kas cenšas ielīst tev priekšā, visticamāk brauc vismaz vairāki desmiti cilvēku. Maksimumstundās – pat vairāk nekā simts cilvēku (garā trolejbusa maksimālā ietilpība ir virs 130 cilvēkiem). Tas nozīmē, ka realitātē katrs trolejbuss nozīmē ievērojami mazāku sastrēgumā pavadīto laiku. Iedomājies, ja katra trolejbusa vietā uz ceļa parādītos vēl 60 automašīnas (vidējais pasažieru skaits sastrēgumstundā vienā trolejbusā). Tad, domājams, papildu 10 minūtes šķitīs pilnīgs sīkums, jo sastrēgumi jau būtu mērāmi stundās, nevis minūtēs…
Tomēr šobrīd Rīga diemžēl virzās tieši uz šo – vairāk automašīnas – pusi. Sabiedriskais transports stāv privāto automašīnu radītajos sastrēgumos. Apstājoties pieturvietā automašīnas sabiedrisko transportu apdzen, to iedzenot vēl garākos sastrēgumos, nekā atrodas automašīnas. Tā rezultātā bieži K. Valdemāra ielā varam novērot skatu, kur viens aiz otra rindiņā sastrēgumā stāv vairāki trolejbusi:
Šāda situācija izveidojas, jo, kamēr trolejbuss atrodas pieturvietā, aiz trolejbusa esošās automašīnas to apdzen, un trolejbusam aizmugurē piebrauc jau nākamais trolejbuss, kurš tieši tāpat stāv pieturā un automašīnas tikmēr to apdzen. Savukārt sastrēgumlaikā krustojumos vieglajām automašīnām ir krietni vieglāk iebraukt krustojumā, nostājoties priekšā trolejbusam, kurš nevar tik viegli atļauties riskēt ar iebraukšanu krustojumā, jo tādējādi var nobloķēt visu satiksmi perpendikulārajā ielā.
Rezultātā sabiedriskais transports no potenciāli efektīvākā transportlīdzekļa pilsētā kļūst par visneefektīvāko, jo sastrēgumstundās pa K. Valdemāra ielu braucošos trolejbusus var apdzīt pat ejot kājām. To pierāda arī dati no uzņēmuma “Rīgas satiksme” – trolejbusi K. Valdemāra ielas posmā no Bruņinieku ielas līdz Raiņa bulvārim sastrēgumstundās pārvietojas ar vidējo ātrumu 3,9 km/h. Salīdzinājumam – vidējais cilvēka iešanas ātrums ir ap 5,0 km/h.
Kā redzams uzņēmuma “Rīgas satiksme” datos, uzņēmums pat savā sarakstā ir iekļāvis sabiedriskā transporta kavējumu (sarkanā līnija), tomēr sabiedriskais transports ievērojami kavē pat šo grafiku. Sarakstā neiekļaujas 78% no reisiem:
Šāda situācija rada apburto loku – lēnā sabiedriskā transporta dēļ arvien vairāk pasažieru izvēlas pārvietoties ar privāto automašīnu, kas savukārt nozīmē arvien lielākus sastrēgumus, un sabiedriskais transports kļūst arvien nekonkurētspējīgāks. Un tieši tas pēdējā desmitgadē arī notiek – automašīnu skaits palielinās (Dati: CSP), savukārt sabiedriskā transporta pasažieru skaits – samazinās.
Lai situāciju labotu, sabiedriskā transporta servisa līmenis ir jāpadara konkurētspējīgs privātajam autotransportam. Sarīgākā sastāvdaļa labam sabiedriskā transporta servisa līmenim ir ātrums un regularitāte. Un to iespējams panākt tikai nodrošinot to, ka teju miljonu eiro vērtie trolejbusi no rītiem un pievakarēs sastrēgumstundās nestāv privātā autotransporta radītajos sastrēgumos.
Risinājums K. Valdemāra ielai
Lai ievērojami uzlabotu sabiedriskā transporta ātrumu un reisu biežumu K. Valdemāra ielā, tur ir jāierīko sabiedriskā transporta josla virzienā no Zirņu ielas uz centru. Kā pierāda statistika, tieši šajā virzienā ir novērojami vislielākie kavējumi. Tomēr mūsu piedāvātais risinājums uzlabos sabiedriskā transporta ātrumu arī virzienā no centra, nodrošinot sabiedriskā transporta prioritāti.
A joslai jāsākas no Zirņu ielas. Te vienkāršota vizualizācija, bez detalizētiem skaidrojumiem, kas parāda A joslas virzienu un aptuveno izskatu no Zirņu ielas līdz Briāna ielai:
Turpinājumā soli pa solim apskatīsim katra kvartāla risinājumus.
Briāna – Bruņinieku
A. Briāna ielā šobrīd K. Valdemāra iela sākas ar vienu šauru joslu, kas turpinājumā pārvēršas platākā joslā, kur automašīnas var nostāties divās rindās. Mūsu piedāvājums paredz turpināt sabiedriskā transporta joslu, privātajam autotransportam atvēlot otru joslu virzienā uz centru. Tās automašīnas, kurām jānogriežas uz Bruņinieku ielu, to drīkst darīt, īsi pirms krustojuma iebraucot sabiedriskā transporta joslā:
Bruņinieku – Stabu
Turpinājumā no Stabu līdz Bruņinieku ielai sabiedriskā transporta josla ir ar nepārtrauktu līniju, izņemot vietu pie vienīgās iebrauktuves šajā kvartālā. Tā kā uz Stabu ielu no K. Valdemāra ielas nogriezties nedrīkst (tā ir vienvirziena iela), privātās automašīnas brauc tikai taisni pa savu otro joslu. Virzienā no centra arī ļauts braukt tikai taisni. Šajā kvartālā atrodas arī viena no divām pieturvietām virzienā prom no centra, kur automašīnām būs jāgaida aiz trolejbusa, kamēr tas uzņems pasažierus. Jā, autovadītājiem šīs 20-30 sekundes var šķist kaitinošas, tomēr šāds princips ir ļoti svarīgs sabiedriskā transporta prioritātes nodrošināšanai.
Stabu – E. Melngaiļa
No Stabu līdz Melngaiļa ielai sabiedriskā transporta josla turpinās ar pārtrauktu līniju, jo te ir daudz iebrauktuvju un E. Melngaiļa ielā autovadītājiem ļauts iebraukt sabiedriskā transporta joslā, lai nogrieztos pa labi. Tā kā tas ir neregulējams krustojums un E. Melngaiļa ielā ir maza satiksmes intensitāte, tad sabiedrisko transportu šāds manevrs neaizkavēs. Tieši tāpat satiksmi neaizkavēs labais pagrieziens uz Ģertrūdes ielu joslai virzienā no Centra. Savukārt virzienā uz Stabu ielu transportlīdzekļiem atļauts braukt taisni un pa labi, bet, lai nodrošinātu, ka labo pagriezienu veicošais transports neaizkavē sabiedrisko transportu, šajā ielā jāpārkonfigurē luksoforu cikli, ieviešot atsevišķu gājēju zaļās gaismas ciklu (lai transportlīdzekļiem, kas brauc pa Valdemāra ielu, nebūtu jāgaida, kamēr gājēji šķērsos gājēju pāreju)
E. Melngaiļa – Dzirnavu
Sabiedriskā transporta josla turpinās arī tālāk, līdz Dzirnavu ielai, kur autovadītājiem, kas vēlas nogriezties pa labi, ļauts tajā iebraukt īsi pirms krustojuma. Arī šajā krustojumā jāpārkonfigurē luksoforu cikli pēc iepriekš pieminētā principa, lai nodrošinātu, ka labo pagriezienu veicošās automašīnas neaizkavē sabiedrisko transportu. Tāpat jāpārkonfigurē krustojums ar Lāčplēša ielu, lai no centra braucošās automašīnas, kas nogriežas uz Lāčplēša ielu, neaizkavētu sabiedrisko transportu.
Dzirnavu – Elizabetes
Šajā kvartālā situācija visvienkāršākā, jo abos virzienos transportlīdzekļi drīkst braukt tikai taisni.
Elizabetes – Kalpaka
Posmā no Elizabetes ielas K. Valdemāra ielā brauktuve paplašinās līdz pilnām 4 joslām. Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta prioritāti arī virzienā no centra, malējā josla abos virzienos tiek atvēlēta sabiedriskajam transportam. Sabiedriskajam transportam, kas brauc no centra, īsi pirms Elizabetes ielas jāpārkārtojas uz otro joslu, lai tālāk ceļu turpinātu pa kopīgo joslu.
Svarīgi arī atļaut pa sabiedriskā transporta joslu braukt velosipēdistiem, lai viņiem nebūtu jābrauc pa brauktuves vidu vai pa ietvēm.